Kādas ir pārmaiņas, kas skolā piedzīvotas?
3. septembris, kad visi mūsu bērni un skolotāji atkal būs kopā, būs īpaša diena. Redzi, man šo stāstot, zosāda metas (smaida). Mēs taču vienmēr zinājām, ka augsim, un tā tas bija. Kad skoliņu veidojām, bija četri bērniņi. Vecāki to veidoja, jo uzskatījām, ka tādu skolu mums vajag. Šajā mācību gadā skolā mācīsies 34 bērni, esam izauguši līdz astotajai klasei, un pirmsskolas trijās grupās mācās 30 bērni. Taču tieši pēdējā gadā pārmaiņu ir bijis ļoti daudz. Skola šogad strādās jaunā ēkā, Strazdu ielā 2, un šogad tur vēl juridiski būs divas skolas. Juridiski 1. klasīte un piecgadīgo, sešgadīgo grupa būs Valmieras «Zaļās skolas» audzēkņi, bet paši mazākie bērniņi un tie, kas mācās no 2. līdz 8. klaseim vēl būs «Punktiņš» struktūrvienība. Tātad mūsu skaistajā skolas ēkā juridiski zem viena jumta darbosies divas mācību iestādes, bet ir pilnīgi skaidrs, ka pavisam drīz Valmierā būs stipra un pamatīga «Zaļā skola».
Latviešiem ir teiciens: nāks laiks, nāks padoms. Tevis vadītajā skolā sāksies sestais mācību gads. Ko gadi ir līdzi nesuši?
Gadi ir devuši stabilitāti. Jā, vienmēr bijis daudz vajadzību, jā, arī cīņa par līdzekļiem, bet esmu ļoti pateicīga visiem, kas ir palīdzējuši, atbalstījuši. Skolas dibinātājģimenēm, vecākiem, kuri izvēlas mūsu skolu savu bērnu izglītošanai, Lindai Ozolai, Jelgavā, kas kā «Punktiņa» vadītāja visus šos gadus mūs stutējusi, līdz varam kļūt patstāvīgi. Paldies arī Marutas Voitkus-Lūkinas kundzei, kura vairākus gadus ļāva skolas darbam izmantot zaļo koka ēku Diakonāta ielā.To labo cilvēku apkārt ir bijis daudz. Arī pašlaik mēs mācību iestādi esam izveidojuši īrētā namā, nomājam arī teritoriju, kas ir plaša un vajadzīga.
VĒRTĒJUMAM par izdarīto jābūt, taču galvenais, lai bērns saprot, kur viss, ko viņš mācās, dzīvē noderēs. Citādi ir maza jēga,» tā Valmieras «Zaļās skolas» direktore Ligija Frišfelde. Jāņa Līgata foto