Daktere turpina dežurēt Vidzemes slimnīcā. Viņa vismaz reizi nedēļā kolēģiem palīdz nakts stundās, spriežot, ka no darba ir grūti tikt vaļā, jo viņa nāk uz nodaļu, kas pašas roku iekārtota, prātā izlolota pirms vairāk nekā 40 gadiem. Toreiz jauno speciālisti, kura paspējusi dažus gadus pastrādāt Rūjienā, dakteris Laucis aicinājis uz jauno slimnīcu par bērnu nodaļas vadītāju.
«Ir, ir labs bijis tas mūžs, ir kaut ko vērtīgu arī sanācis izdarīt,» sarunā teica pieredzes bagātā ārste un vairākkārt atkārtoja, ka jau bērnībā, pusaudzes gados, kas pavadīti Smiltenē, viņa zinājusi, ka būs ārste. Pavisam drīz apzinājusies arī to, ka strādās tieši ar bērniem, jo bērni viņai patīkot. Mazie esot ne vien īpaši, bet arī īpaši labi pacienti.
Vai tad nav ļoti grūti strādāt ar pacientu, kurš pats savu vainu nemaz nespēj izstāstīt?
Nē, nē. Man ar tiem maziņajiem visvairāk patīk, jo bērniņam taču nav jārunā, lai dakteris saprastu, kas ar viņu noticis. Bērniņš visu parāda. Bērns neizdomā kaites kā pieaugušais, jo lielajiem daudzas vainas ir te (rāda galvu). Piedomā, vēl internetu palasa, un tad notiek brīnumu lietas, bet bērns ir tiešs. Kas nu ir, tas ir. Ja sāp, tad sāp, ja grūti paelpot, tad grūti. Un ļoti svarīgi, ka bērni jūt: dakteris grib labu. Ej pie viņa ar mīlestību, bērns saprot un atveras. Par pieaugušajiem es kādreiz brīnos: kāpēc jādomā, ka dakteris tieši grib ko sliktu izdarīt? Bērni ir īpaši. Tepat nodaļā var pieiet pie bērniem, ja tev nav pat lāga garastāvokļa, ar viņiem parunāsies, paspēlēsies, un atkal viss būs kārtībā. Darbs jau slimnīcā nav viegls, bet ziniet, kāpēc vēl man dikti ar bērniem patīk? Bērnu gandrīz vienmēr var pilnībā izārstēt. Viņš dodas mājās: priecīgs, vesels. Par visiem pieaugušajiem tā nepateiksi. Kolēģi daudzkārt saka, ka panākts uzlabojums, ka pacients paliek uz zālēm, bet ar bērniem tā gandrīz nav.
«DIKTI AR BĒRNIEM PATĪK, jo bērnu gandrīz vienmēr var pilnībā izārstēt. Viņš dodas mājās: priecīgs, vesels. Ar visiem pieaugušajiem tā nesanāk,» sacīja pediatre Elma Nellija Šmite. Jāņa Līgata foto