Zināms, ka japāņi ir ar mums līdzīgu kultūras, skaistuma izjūtu, kā arī ļoti kārtīga tauta. Rokenu ģimenes mamma Dace atzīst, ka arī savās mājās gribēja izjust, kā tas ir — dzīvot ar cilvēku, kurš ir no pavisam citas kultūras. Turklāt, nevis uz mazu brīdi satiekoties, bet ilgākā laika periodā. Rokenu ģimenē Neo mitinājās gandrīz mēnesi.
Japāna ar Latviju sadarbojas kopš 1991. gada un bija viena no pirmajām valstīm, kas Latviju atzina, kad tā tikko bija atguvusi neatkarību. Kopš 1993. gada Rīgā darbojas Japāņu valodas un kultūras vidusskola (tagad Rīgas Kultūru vidusskola), kas ir svarīgs Japānas kultūras mantojuma un valodas popularizēšanas elements Latvijā.
Sešpadsmitgadīgā Neo, esot šeit, apguva arī latviešu valodu. Nodarbības notika gandrīz katru dienu. Neo audžumamma Latvijā bijusi ļoti pārsteigta, ka meitene tik ātri apguvusi un sapratusi latviešu valodu, jo tā nebūt nav no vienkāršākajām. Neo tekoši latviski jau varēja pateikt: «Mani sauc Neo, man ir sešpadsmit gadi, un es esmu no Osakas Japānā.» Viesu ģimenē viņa sarunājās angliski. Kopumā runā piecās valodās, tekoši japāņu un angļu. Mazliet prot no indiešu un ķīniešu, tagad jau arī latviešu valodas. Rokenu meita Katrīna saka: «Mūsu starpā saprasties vispār nebija problēmu, jo Neo izteicās ļoti skaidri un saprotami, pat līdz vissīkākajai detaļai. Ļoti precīzi un pārdomāti izteica savas domas un vēlmes.»
JAPĀŅU MEITENE NEO (vidū) ar savu Latvijas ģimeni: Daci (no labās), Edvardu, Katrīnu un Kasparu Rokeniem. Jāņa Līgata foto