‘Skorpions’, ‘Strēlnieks’, ‘Savvaļas roze’ un citi
Vedot uz savu ne pārāk lielo siltumnīcu, saimniece bažījās, sak, vai maz tur viss būšot pienācīgā kārtībā, jo pati vairākas dienas esot bijusi laukos — sēņojuši, lasījuši ābolus un spieduši sulu, pašlaik tomāti nemaz neesot prātā, svarīgāka būšot sulas tvaicēšana (vairāki prāvi toveri) un sapildīšana uzglabāšanai. Redzot, ka tomātu ķekaros pašlaik dominē sārtā krāsa, vaicājam, kur tad palikuši Valtera dzeltenie. Saimniece skaidroja:
«Tie jau pirmie noražojuši un nolietoti. Nezinu gan, kādēļ dēlam tieši dzeltenie tomāti ir tik mīļi, man tie — ne visai. Es priekšroku dodu šķirnēm, kam lielāks augums un gaļīgāki augļi. Jo prāvāks tomāts izaug, jo vairāk ražas var ievākt. Piemēram, gards ir ‘Zemeņu’ tomāts, bet tā augs ir salīdzinoši mazs, tādēļ arī ievākums pieticīgāks.
Tomātus audzēju nu jau padsmit gadus. Soli pa solim apgūtas iemaņas un arī dažādi knifi. Ne jau uzreiz dārzkopības pieredze rokā dodas. No pašas kļūdām arī nācies mācīties. Regulāri apmeklēju tomātu audzētāju mācības un pasākumus, jo tur var iegūt vērtīgus padomus un tikt pie labu šķirņu sēklām. Nesen pabiju Latvijas pirmajos tomātu svētkos tepat Brenguļos. Tiku pie jaunu šķirņu sēklām. Siltumnīcā pašlaik bagātīgi ražo tādas šķirnes kā ‘Skorpions’, ‘Strēlnieks’, ‘Savvaļas roze’ un citas. Būs arī ‘Mežāzis’. Visi ar spēcīgu augumu un brangiem augļiem. Tiesa, šogad tomāti nogatavojas vēlāk un lēnāk, tādēļ daļu nolasu, lieku kastītēs, pārklāju ar avīzēm un ļauju gatavināties. Lai tas notiktu ātrāk, katrā zaļo kompānijā noteikti ir jāieliek pa kādam jau gatavam un sārtam tomātam. Lai tomātiem nebūtu tā saucamās dzeltenās pieres jeb nenogatavojušies gali, laikus jāgādā par kalciju, bet, sākoties straujākai gatavībai, — par kāliju. No pieredzes zinu, ka arī salīdzinoši mazā segtajā platībā, saprātīgi saimniekojot, var iegūt kvalitatīvas tomātu ražas.»
SILTUMNĪCĀ. Lilita Zirdziņa un viņas nelielā, bet ražīgā tomātu māja Valmierā, Smilšu ielā. Jāņa Līgata foto