«Liesma» aicināja Lotāru uz sarunu, lai pastāsta nedaudz par sevi.
Hokeja Blogs
Tas viss sākās pamatskolas laikā, kad daudz brīvā laika pavadīju pie datora, tad arī pats spēlēju hokeju tādā amatieru līmenī. Man hokejs patīk, bet sapratu, ka, profesionāli spēlējot hokeju, es nevarēšu izdzīvot, un tā nebūs lieta, ar ko pelnīt naudu. Man brālēns ieteica, lai sāku rakstīt blogu par savām spēlēm. Tā arī darīju – rakstīju, kā nospēlējām pirmajā periodā, kā otrajā. Sācis rakstīt par to, sapratu, ka paša spēles ir ļoti šaurs spektrs, tad sāku tulkot rakstus, tad jau sāku rakstīt savus viedokļa rakstus. Tā šī sniega pika vēlās un vēlās, un blogs bija izvērties labā, saturīgā līmenī, kas arī bija kā aizmetnis tam, ka es kādreiz varētu kļūt par žurnālistu. Ja kāds grib redzēt manas pirmās intervijas Hokeja Blogā ar tādiem cilvēkiem kā Kasparu Daugaviņu, Mārtiņu Karsumu vai Armandu Puči, tās joprojām var atrast YouTube. Man gan, šīs intervijas ieraugot, pašam ir nedaudz kauns, jo es ar maza puišeļa balsi intervēju salīdzinoši lielus cilvēkus. Tajā pašā laikā saprotot, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā es, tikai es esmu krietni jaunāks, ar mazāku pieredzi. Kā jau teicu, viena no intervijām bija ar Armandu Puči, kas man ir autoritāte, un sanāca tā, ka es biju tik ļoti sabijies, ka man pirms intervijas vajadzēja iedzert vienu šotu. Man tiešām bija liels satraukums, ļoti svīdu. Arī pārējās intervijās var redzēt, ka esmu satraucies.
LOTĀRS ZARIŅŠ. Foto no personiskā arhīva