Šajā laikā, ko esat aizvadījis premjera darbā, vai nav bijis brīdis – piemēram, no rītiem pie spoguļa skujoties vai vakarā pirms miega, kad galvā iezogas doma: kāpēc gan man to visu vajadzēja uzņemties?
Nepārtraukti. (Smaida.) Kas tevi nenogalina, padara stiprāku. Nepārtraukti ir situācijas, kad ir sev jāvaicā – vai vajadzēja? Noskurinies un ej tālāk… Nevaru vēl atradināties no [interneta] komentāru lasīšanas, un tas iespaido diezgan pamatīgi – kaut saprotu, ka tie nav par manis darīto…
Par ko tad?
Jebkurā lietā ir atbalstītāji, kas parasti klusē, un tie, kuri iebilst. Un vēl tie, kam viss ir slikti, kuri būs pret jebkurā gadījumā. Taču es zināju, kur eju, – esmu vērojis vairāku premjeru darbu. Ja tava kārta ir pienākusi, tas vienkārši ir jāpaveic, kaut reizēm tiešām gribas visu likt pie malas.
Kas īsti ar jums un valdību notika pēc Jāņiem? Līdz tam viss izskatījās ļoti cerīgi, bet vasarā visas ieceres sāka uzkrītoši atlikties un muļļāties.
Nepiekrītu, ka tā ir muļļāšanās. Līdz Jāņiem bija saudzēšanas laiks, ko parasti jaunai valdībai iedod. Tad tiek apzināti un sadalīti veicamie darbi.
Vasarā pie šiem darbiem bija jāķeras klāt – sākās pirmie likumprojekti, pirmās konkrētās rīcības, jāsāk īstenot pieņemtos lēmumus. Tad kļūst grūtāk manevrēt arī koalīcijas iekšienē… Pati lielākā problēma ir noorientēties, kāpēc kāds darbs ir iestrēdzis: objektīvu cēloņu dēļ vai tas vienkārši netiek darīts. Uzaicinu [ministru] pie galda, izrunājam tālāko rīcību.
Sākās melnais darbs, un, koncentrējoties uz izdarītām lietām, es, dabiski, daudz nedomāju, kā tās vērtēs no malas. Kaut viena otra cīņa deva pozitīvu rezultātu, tās ne vienmēr ļāva mums labi izskatīties.
Piemēram, kad «pavērām vēderiņu», lai noskaidrotu, kas notiek Valsts ieņēmumu dienesta iekšienē un kā tiek īstenotas PVN izkrāpšanas shēmas, – dabiski, vajadzēja sākt tur uzlabojumus. Pirmais mēģinājums [iecelt jaunu VID vadītāju] izrādījās neveiksmīgs. Es nebiju rēķinājies ar ļoti lielu pretspēku. Šķita: visi esam pieņēmuši, ka ir jāievieš kārtība un, ja kāds ir kļūdījies, bet ir gatavs strādāt tālāk, tad šāda iespēja jādod. Taču, tiklīdz pieteicām nopietnas pārmaiņas… Uzskatu, ka Inga Koļegova varēja būt daudziem bīstama, jo bija spējīga uz radikālu rīcību.
Labā ziņa ir tā, ka šīs pārmaiņas turpinās. Noskurinājāmies un sarīkojām veiksmīgu konkursu [VID vadītāja vakancei]. Patlaban nodokļi tiek iekasēti veiksmīgi, par spīti iekšzemes kopprodukta kustībai – gadu beidzām ar plusa zīmi valsts budžetā.