Nokļuvusi līdz baznīcai Stacijas ielā, aplūkoju samērā nesen – 2013. gadā – celto ēku un labi paaugušos etiķkokus. Paceļot skatienu augšup, gribēju redzēt torņa smaili, un tieši tad divreiz ieskanējās elektroniskais baznīcas zvans. Gandrīz noticēju, ka tas ir sveiciens man. Arī promejot tie iezvanīsies, man esot tieši tajā pašā vietā.
Un tur jau viņš nāca vieglā, atsperīgā solī, baltās apkaklītes fragmentam spilgti kontrastējot ar melno kreklu. Atslēdzis un iegājis dievnamā, altāra virzienā viņš sveicienam tikko manāmi nolieca galvu. Laikmetīgais un vienlaikus svinīgais baznīcas interjers atgādināja, ka ir gavēņa laiks, kas ievada Lieldienu notikumu. Lieldienas savukārt ir kristīgās baznīcas paši lielākie svētki.
PRIESTERIS JURIS ŠKAPARS.