Latgale – Vidzeme – Latgale – Vidzeme
Lai gan abas dvīņu māsas sevi pilnībā uzskata par valmierietēm un ar to pat lepojas, tomēr dvēselē viņām tuva ir un paliek arī Latgale. Abu māmiņa Silvija uzaugusi kopā ar saviem vecākiem netālu no Balviem – 27 kilometrus attālajā Tilžas ciematā. Kā jau Latgalē – ticība ieaudzināta no agrām bērnu dienām.
Bet kā tomēr māsas kļuva par valmierietēm? Abas to skaidro šādi: «Kad mūsu mamma izvēlējās mācīties Rīgā un braukāšana uz mājām lielā attāluma dēļ bija visai sarežģīta, mammas tētis, mūsu vectētiņš, pārcēlās uz Valmieru, lai Rīga meitai būtu iespējami tuvāk.»
No sarunas uzzinu, ka skolas gaitas Agnese un Agita uzsākušas Valmieras sākumskolā, tur, kur tagad atrodas Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda». Vaicātas par atmiņām, abas stāsta: «Skolā mums bija brīnišķīgs direktors Jānis Siliņš. Tik daudz laba no viņa atmiņās palicis! Patika šīs skolas atmosfēra, tādēļ mācījāmies ar prieku. Laiks līdz ceturtajai klasei tur paskrēja ļoti ātri. Tālāk mācījāmies 5. vidusskolā. Mums atkal paveicās, jo kolosālā skolotāja Anita Novicka bija mūsu klases audzinātāja no 5. līdz 9. klasei. Ja nu ir cilvēks un skolotājs ar lielo burtu, tad skolotāja Anita tāda ir par visiem simt procentiem.»
Sarunas turpinājumā Agnese atceras, kā viņa bieži vien vērojusi savu autoritāti – audzinātāju, viņas attiecības un sarunas ar skolēniem. Agnese sapratusi, ka arī vēlētos būt skolotāja, tādēļ bijusi apziņa, ka ir vēl daudz jāmācās. Māsas izlēmušas mācības turpināt 5. vidusskolas 10. klasē ar policijas novirzienu. Interesanta izvēle! Pamatojums tai bijis: «Mums patīk un padodas sports!» Abām pavērusies nezināma pasaule: «Ļoti interesantas lekcijas skolā klausījāmies kriminālistikā. Ar aizrautību apguvām arī tuvcīņu.»
DVĪNES. AGITA (no kreisās) un AGNESE, pateicoties par interviju, «Liesmas» lasītājiem citē kardināla Jāņa Pujata teikto: «Galvenais – tiecieties pēc Debesu valstības, un viss pārējais jums tiks pielikts klāt.»