Protams, ka iemesls ir arī viņas pārliecība, vienmēr klātesošais pašas viedoklis un lomas. Pēdējās sezonās viņa no skatuves stāsta par Daliņu un Atraitnes dēlu, viņa kā Vecmāmiņa Sprīdītim palīdz atrast Laimīgo zemi. Kādu laiku iepriekš Inese ir spēlējusi Dzidru ne tikai uz skatuves, bet arī mežā un Stūra mājā, kad tika izrādītas Mārtiņa Eihes iestudētās «Meža meitas». Repertuārā joprojām ir cita Eihes izrāde, kas vēsta dzīvo vēsturi un tieši runā par šodienu. «Izdzīvošanas piezīmēs» Inese dodas visgarākajā ceļojumā. Viņa stāsta ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko pārliecību, kas teikta grāmatā «Visgarākais ceļojums». Tur autore jautā: kāpēc un kā šis karš ir iespējams? Arī mums šis jautājums nedod miera. Jau desmit gadus, bet visvairāk – pēdējos trīs.
MUMS GĒNU LĪMENĪ ir atmiņas par brīvvalsts laiku, mums ir vēsturiskā atmiņa, kas neļauj aizmirst, neļauj klusēt, – tā Inese Ramute šajā sarunā par būtisko. Madaras Rutkēvičas foto/kroders.lv