Jūs vismaz 20 savas dzīves gadus jau esat veltījusi bioloģijas studijām un pētniecībai.
Pētniecība ir laikā neierobežots pasākums (smaida).
Izlasīju, ka interese par bioloģiju jums radās Viesturskolā, tad studijas Latvijas Universitātē, tad darbs Latvijas Biomedicīnas centrā un turpinājums Šveicē.
Studējot Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, vairāk interesējos par molekulāro bioloģiju, par procesiem šūnās. Bakalaura un maģistra pētījumus izstrādāju Latvijas Biomedicīnas centra vēža izpētes laboratorijā un pētīju, kādas izmaiņas vēža šūnās imūnsistēma spēj atpazīt, kas palīdzētu agrīnā diagnostikā. Viens no mehānismiem, kā imūnsistēma iznīcina vēzi, ir antivielu veidošana. Doktorantūrā piedalījos pētījumā, kura mērķis bija noteikt, vai varam atrast vēža šūnas ķermenī, pirms tas progresējis par neārstējamu slimību, izmantojot vēža šūnu specifiskas antivielas asins serumā. Tas bija interesants pētījums, kas pievērsa sabiedrības uzmanību, bet nepanāca tik augstu precizitāti, lai to attīstītu kā klīnikā izmantojamu produktu. Bet es turpinu pētīt, mana interese nav mazinājusies, un gribu izzināt imūnsistēmas lomu vēža šūnu kontrolē.
Tikt pie savas laboratorijas Šveicē. Šķistu neiespējamā misija.
Doktorantūras studijas Latvijā pabeidzu 2010. gadā, tad rakstīju pēcdoktorantūras pētījuma pieteikumu, atsaucoties uz Šveices valdības programmu Eiropas jaunajiem zinātniekiem. Tas deva iespēju vienu gadu laboratorijā Šveicē attīstīt jaunu pētījumu tēmu. Pirmie rezultāti bija interesanti, un turpinājām, vairākus gadus strādāju Cīrihes Universitātes Eksperimentālās imunoloģijas institūtā. Un tur iegūtie rezultāti ļāva cerēt, ka iegūšu finansējumu savas laboratorijas izveidei.
DIEVA DĀVANA būs tā labā ģenētika, iedzimtība, bet citādi mūsu organisms ir ārkārtīgi sarežģīts, šūnas mijiedarbojas daudzos dažādos līmeņos, – tā zinātniece Karīna Siliņa. Foto no L`Oreal arhīva/Māra Morkāna foto