Ar Regīnu runājām laikā, kad viņa nebija tik aizņemta kā tagad septembra beigās, kad atsācies darbs teātrī, filmēšanās. «Liesma» viņu satika dažas dienas pirms notikuma, kuru aktrise solījās izbaudīt, proti, tikšanos ar klasesbiedriem un skolotājiem Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas salidojumā, un tajā laikā, kad Regīnu vēl netraucēja rudens drēgnums, jo viņa bija atgriezusies no Grieķijas, Rodas salas. Būtībā visvairāk šoreiz runājām par Regīnas zinātkāri.
Tikt līdz mūrim un ikonai
«Pasaule jau ir ļoti interesanta, un cilvēka mūžs faktiski ir par īsu, lai visu uzzinātu. Viena lieta ir tad, ja jomā ļoti iedziļinies, cita, ja no visa kā apskaties. Man patīk otrs piegājiens, jo tad tu tāds raibāks kļūsti: vairāk zini, tad nekad nav garlaicīgi, jo garlaicīga dzīve ir dikti nogurdinoša,» sprieda Regīna, un bija skaidrs, ka viņai uz naktsskapīša stāv vairākas aizlasītas grāmatas, žurnāli par vēsturi, zinātni, pasaules sākumu un galu. Viņa lasījusi par to, kā dzīvojuši atombumbas izgudrotāji, ko par cilvēka attīstības spirāli domājis Ernsts Muldašovs, kādas atziņas par sevi var gūt, ja tiek līdz Kailaša kalnam. Viņa skrējusi uz Rīgu, kad tur mandalas veidojuši Tibetas mūki, un šovasar gribējusi iemācīties uzgleznot savu ikonu. Nav sanācis, jo semināra apmeklēšana sakritusi ar viesizrādēm.
PAVISAM CITA. Lai gan aktrisei Regīnai Devītei patīk sevī urķēties un teikt, ka viņā ir šis un tas no «Ugunsgrēka» Zentas, sarunā aktrise ir pavisam cita — patiesa, interesanta, vienkārša. Mazliet neatminama, jo īsta Regīna. Publicitātes foto