Kocēnos viņš nonācis tāpēc, ka Vaidavas triatlonā iepazinies ar savu tagadējo dzīvesbiedreni, kurai dzimtā ir Valmieras puse. Kādu brīdi dzīvojuši Rīgā, bet, kad piedzimušas divas meitas, tad sapratuši, ka labāk būtu dzīvot Kocēnos, jo tur ir svaigāks gaiss, tuvāk bērnudārzs, un viņiem ir arī liels suns, kuru toreiz Rīgā veduši uz dzīvokli ceturtajā stāvā – augšā lejā.
Dmitrijs strādā Rīgā par inženieri telekomunikācijās apmēram 14 gadus. Darba dienās uz Rīgu braukā ar automašīnu.
Dmitrija bērnība pagājusi Skrundā. Tur joprojām dzīvo viņa vecāki
«Gribēju būt kosmonauts, kā jau visi zēni. Biju paklausīgs bērns. Skolā labi mācījos. Pamatskolu pabeidzu Skrundā, vidusskolu pabeidzu Saldū.»
Viens no viņa pirmajiem skrējieniem bijis mazotnē, kad, šūpojoties šūpolēs, pārdūris kājai muskuli
«Tad man bija ideja – ja es izskriešu krosiņu, tad man tas muskulis ātrāk sadzīs. Rēta joprojām uz kājas ir palikusi.
Pamatskolā un vidusskolā piedalījos rajona krosos, tur daudzmaz labi gāja.»
Rīgā absolvējis RTU. Ieguvis bakalauru. Maģistru arī būtu pabeidzis, bet ir palicis nepabeigts maģistra darbs
«Studiju laikā netrakoju pa klubiem, jo man bija peldēšana, un tā man ļoti patika. Atceros, kā svētdienu vakaros peldēju Ķīpsalas peldbaseinā. Studiju laikus atceros ar labām atmiņām.
Viens no finišiem, ko neesmu līdz galam pabeidzis – maģistra darbs, bet kādā brīdī to pabeigšu.»
DMITRIJS NIČIPORS. Pēc skrējiena Rīga – Valmiera pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas. Ārijas Romanovskas foto