Viņš ir tulks ar 16 gadu pieredzi, aizrautīgs ceļotājs, kuram māju sajūta nav tikai ērtā krēslā pie kamīna vai taciņā uz pirti. Viņam tā ir sevī, lai kur viņš ietu, un piedzīvojumā, ko sauc par dzīvi. Reti gadās sastapt kādu, kuram tik ļoti patīk šī Dieva pasaule. Viņš, kurš dzimis Latvijas Adventistu baznīcas bīskapa ģimenē un mantojis adventismu, ar teologa izglītību un nerimstošu kāri izzināt savā gara brīvībā ir aizkļuvis tālu aiz šauri konfesionāla redzējuma un savas dzīves plašo horizontu arvien ceļ augšup pa vertikāli. Šīs divas līnijas, kas krustojas, veido to vienīgo zīmi, kas Dzintara dzīvē ir vissvarīgākā.
Kāda ir tava piederība Valmierai?
Esmu dzimis Valmierā, tēvs šeit veidoja ģimeni, un dzīves nogalē vecāki te atgriezās. Pēdējo divu gadu laikā es Valmierā esmu bijis vairāk nekā jebkur citur. Pirmā atgriešanās bija mātes nāve 2021. gada februārī, kad mēs ar brāli vienojāmies, ka es palikšu Latvijā pieskatīt tēti, un tā mēs dzīvojām līdz novembrim. Tad tētis aizgāja. Tas, ko neviens negaidīja, bija brāļa nāve – viens no sāpīgākajiem brīžiem manā dzīvē. Mēs bijām kā dvīņi, lai gan mums bija gada un trīs mēnešu starpība. Valmierā esmu bieži, jo te ir brāļa ģimene.
DZINTARS GEIDE. Autores foto