Kā nokļuvi sportā?
Sports, manuprāt, vienmēr ir bijis ļoti tuvs ar dejošanu. Mans aktīvais dzīvesveids sākās ar deju. Bērnībā esmu dejojusi sporta dejas un tautiskās dejas, taču vidusskolā sāku dejot hip-hop dejas un pēc tam divus gadus biju basketbola kluba «Valmiera», nu jau «Valmiera/ORDO», karsējmeitene. Ikdienā patstāvīgi vingroju, un vasarās ļoti patika skriet krosiņus. Tā nu deja apvienojumā ar ikdienas treniņiem ievilka mani sportā.
Kurā brīdī saprati, ka vēlies izveidot savu treniņu programmu?
Kad dejoju hip-hop dejas, vienmēr ar apbrīnu skatījos uz savu treneri, un mani iekšā vienmēr bija klusa cerība un vēlme pašai kļūt par treneri. Vienmēr uzturēju sevi formā, arī ārpus treniņiem vingroju mājās, interesējos par dažādiem vingrinājumiem un to ietekmi, vasarās vakaros skrēju līdz pat 15 kilometriem. Man jau bija pamatbāze, tāpēc, sākot dejot karsējmeitenēs, dažreiz novadīju meitenēm kādu fizisko treniņu. Tajā laikā sāku studēt Vidzemes Augstskolā, 1. kursu veltīju tikai skolai un dejošanai, 2. kursā sāku strādāt un turpināju dejot, taču jutu, ka kaut kas nav piepildīts, un 3. kursā izlēmu, ka ir jāriskē, un paralēli augstskolai uzsāku treneres apmācības, lai iegūtu sertifikātu, un atvēru savas nodarbības — «Body Shape Toning for ladies», kas ir vispārējās fiziskās sagatavotības treniņi sievietēm. Tā teikt, par visiem 100 procentiem veltīju laiku un pūles savam sapnim — kļūt par treneri.
GUNA LŪSIŅA treniņu zālē.