Sāksim uzreiz ar neuzticību.
Labi.
Stenlijam Kubrikam ir kāda satraucoša filma — «Acis plaši aizvērtas» ar Nikolu Kidmenu un Tomu Krūzu galvenajās lomās.
Neesmu redzējusi.
Vīrs uzklausa savas sievas fantāzijas un vairs nespēj atbrīvoties no domām par viņas neuzticību. Tas kļūst par abu attiecību izšķirošo pārbaudījumu. Kas ir smagāk — neuzticība domās vai fiziskā neuzticība?
Abi ir vienlīdz smagi. Arī Norda filmā šī tēma ir skarta. Gadiem dzīvojot kopā, divi cilvēki pazaudē viens otru, neaizdomājoties, kā tad tam otram īsti ir. Bieži vien tas arī ir iemesls, kāpēc attiecības sabrūk — nedzirdi, neredzi otru, kur nu vēl mēģini iejusties viņa ādā. Bet blakus tas cilvēks visu laiku ir, un šķiet tik pašsaprotami — viņš ar tevi gulēs, dos ēst, iznesīs miskasti. Pieradums, no kā izaug lavīna, bet pienāk brīdis, kad tas viss sāk pār tevi gāzties. Jācīnās ne tikai ar tiem notikumiem, kas nāk no malas, bet pašam ar sevi, jo tā ir tava lavīna, tu to audzēji. Uzzinot par neuzticību, kas tiek veikta fiziskā veidā, es nedomāju, ka tam otram cilvēkam būtu vieglāk, ja tas būtu noticis tikai domās. Citreiz jau liekas, nu, kas tad tur ir, ja es tikai padomāju, bet, ja tam otram cilvēkam rodas kaut vai tikai aizdomas, ka tu par to domā, tas tik un tā ir ļoti smags trieciens.
Neuzticība kā tāda suņu trakumsērga.
Jā, tā trakumsērga pāriet uz filmas varoņiem, viņi inficējas mentāli. Tie suņi filmā ir ļoti svarīgs tēls. Instinktu ziņā viņi kļūst ļoti līdzīgi tiem dzīvniekiem. (Pauze) Tie suņi ikdienā jau ir diezgan mīlīgi. Filmēšanas laukumā suņu treneri viņus ar noteiktiem paņēmieniem tracināja, lai viņi būtu niknāki, lai parūktu. Man gan bija darīšana ar tiešām labu mājas suni Džīnu.
IEVA PUĶE. Matīsa Markovska foto