Vispirms pienākums un tikai tad tiesības!
Tiem, kuri noliedz vakcinācijas nepieciešamību un Covid-19 bīstamo klātbūtni mūsu ikdienā, satraucoties, ka tagad tiek aizskartas nezin kādas viņu tiesības, es gribētu pajautāt – kur ir manas tiesības?
Pirmkārt, man ir tiesības būt pašam veselam, arī pret sabiedrību man ir tiesības un pienākums! Nevis tagad visur bazūnēt, ka nekādu potēšanos nevajag un ka nekāda kovida nav...
Mani baida tā situācija, kas Latvijā sāksies no 15. jūnija, kad visu palaidīs vaļā. Vai tad visur nelīdīs tie nevakcinējušies? Viņi taču visur līdīs paši pirmie! Labi, varbūt uz hokeja čempionāta spēlēm viņus tagad nelaidīs, bet uz estrādi, ja tur kāds koncerts notiks, taču viņi nāks... Viņi līdīs! Autobusā būs tas pats.
Kam šīs runas par cilvēktiesībām no vakcinēšanās pretinieku un kovida noliedzēju puses? Mīlīt, kādas tur cilvēktiesības... Kādas man bija tiesības, kad es vēl mācījos skolā un kad visi stāvējām rindā pie medmāsas kabineta, lai mums visiem iepotētu pret tuberkulozi. Nedrīkstējām nemaz ko bilst pretī! Man pat ir saglabājies rīkojums, ko es kā Viesturskolas direktors esmu izdevis saviem skolotājiem, ka visiem obligāti jāpiedalās potēšanā pret difteriju. Ka tajā un tajā datumā Viesturskolas medicīnas kabinetā būs dakteris uz potēšanu. Nekādu sarunu! Kādas tur tiesības, vakcinēties – tas ir pienākums!
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv