Kad nu sniega ne mežos, ne stigās nav un savas visskaistākās egles meklējumos itin viegli mežā var ieiet pat dziļi, varētu domāt, ka ar šīs svētku rotas sagādāšanu šoziem problēmām nevajadzētu būt.
Diemžēl izrādās, ka arī šogad atrodas dažs bezkaunīgais, kurš atkal paceļ cirvi pret tām eglēm, kas stādītas gluži citādai vajadzībai. Tādas Sietiņieža ceļa malā pie teritorijas, uz kuras viņš iecerējis celt sev māju, pirms gadiem iestādījis Arnis. Egles ir jau krietni paaugušās un veido skaistu dzīvžogu. Taču pirms Ziemassvētkiem pie tām nu atkal vai klāt jāstāv un jāsargā, jo jau uzradies kāds bezkauņa, kurš savu egli nolūkojis tieši šajā dzīvžogā. Arnis pat nevar saprast, kāda gan svētku un goda sajūta būs tam cilvēkam, kas savu ģimeni, varbūt pat bērnus aicinās skaitīt labestības un svētlaimes pilnu pantiņus, lai arī pie ļoti skaisti greznotās, bet tomēr zagtās egles,
Negribot, lai tieši Ziemassvētku laikā vēl kāds kristu zagšanas grēkā, Arnis ir atradis īpatnēju iespēju savas egles nosargāt. Viņš to galotņu zarus nu ir appūtis ar spilgti sarkanu, nenoskalojamu krāsu. Tā iezīmētu nu gan laikam neviens necirtīšot un nedz mājā, nedz uz tirgu nenesīšot! Šādu nokrāsošanu viņš iesaka arī citiem, kuru egļu stādījumi tiek apdraudēti. Visiem godīgajiem – skaistus Ziemassvētkus pie godīgi sagādātām eglēm!
GLĀBĒJBALONIŅŠ. No tā uz zariem izpūsta krāsa, cerams, pasargās egles no nozagšanas. Ārijas Romanovskas foto