Protams, pamatīgāk ir pastāstīts par Jāņa Āboltiņa un viņa sievas Ainas darbību fotogrāfa arodā. Kā izrādās, viņš bijis daudzpusīgs un ļoti radošs fotogrāfs. Bija vajadzīga liela izdoma, lai tiražētu fotopastkartes ar Mazsalacas, Rūjienas, Valmieras, Siguldas krāšņākajiem skatiem. Ja veikalos nevarēja nopirkt apsveikumus dzimšanas dienā, vārda dienā, Līgo svētkos vai Ziemassvētkos, fotogrāfs tos izdomāja pats – ar skaistu šriftu un kopējo kompozīciju.
Āboltiņam ir bijis Dieva dots talants, lai radītu paliekošas vērtības, kā tas redzams dēla Anda apkopotajā grāmatā. Aizgājušais laiks ar savu estētisko un vēsturisko liecību ir saglabāts kā viena Latvijas novada kultūrvēsturiska vērtība. Tāpēc es, kurš turpat piecdesmit gadus esmu centies apzināt latviešu fotogrāfu atstāto mantojumu, izsaku pateicību autoram Andim Āboltiņam.
Pēteris Korsaks,
fotovēsturnieks
TĒVAM JĀNIM ĀBOLTIŅAM veltītā grāmata.