1921 – 1934/Man 12 – 25 gadi
Nesen redakcijas pastā saņēmām Dzintara Grīvnieka vēstuli, kurā viņš par savu māti Apoloniju Grīvnieci raksta šādas rindas: «Apolonija Grīvniece (dzim.Cillenberga) 62 sava mūža gadus nodzīvoja Pļaviņās, kur vidusskolā bija latviešu valodas un literatūras skolotāja. 13 bērnības un jaunības gadus viņa pavadīja pilsētā pie Gaujas – Valmierā.
No biogrāfijas. Cillenbergi Valmierā apmetās 1921. gadā. Tēvs Kārlis (1877. – 1948.) bija apriņķa mērnieks, māte Emīlija (1885. – 1939.) mājsaimniece, meitas Apolonija (4.01.1909. – 16.02.2007.), Aina (1917. – ?ASV), dēls Jānis (1923. – kritis leģionā austrumu frontē 1944.). Sākumā dzīvoja Lucas muižiņā, vēlāk savā mājā Ezera (Beates) ielā 8, blakus tagadējai (nu jau bijušajai – red.) Mūzikas skolai.
Daudzus gadus pēc mātes nāves atkal atradu un pāršķirstīju viņas sīkā rokraksta burtnīciņu par Valmieru. Pilsētu, kurā dzīvojusi, par nostāstiem, kurus dzirdējusi, takām, kuras staigājusi, skolām un skolotājiem, kuri mācījuši, kā arī par interesantiem cilvēkiem Valmierā pirms 100 gadiem.
Katrai «13 gadi Valmierā» skartai tēmai ir savs kārtas numuriņš (no 1 līdz 17). Apolonija Grīvniece raksta latviešu valodā, kuru Latvijas Universitātē pirms kara mācījusies pie stingra skolotāja profesora Jāņa Endzelīna, arī valmierieša (dzimis Kauguru pagastā).
Paldies Albertam Grīvniekam par tehnisku palīdzību rokraksta pārrakstīšanā un noformēšanā.»
Piedāvājam šos atmiņu stāstus, maksimāli saglabājot autores stilu un izteiksmes veidu, ar Valmieras Muzeja vēsturnieces Ingrīdas Zīriņas precizējumiem un papildinājumiem «Valmierieša» lasītājiem.
Dzejnieks Jānis Rainis, viesojoties Valmierā 1920.g. 10. jūnijā. Fotogrāfs M. Gaide