Dieva vārds ir vajadzīgs ikvienam
«Protams, lielākā enerģija un kalpošana ir Valmieras draudzē, jo Trikātas draudzīte ir ļoti maziņa,» skaidro mācītājs. Daļa draudzes locekļu ir valmierieši, kas iesākuši apmeklēt arī dievkalpojumus Trikātā. «Pats jau reizēm arī sajūtos tā, ka es uz to mazo draudzīti aizbraucu kā viesmācītājs, lai noturētu dievkalpojumu un kādreiz kādu Bībeles stundu, aprunājamies,» min Edijs Kalekaurs.
Lai arī draudze nav skaitliski ļoti liela, mācītājs nepārtrauc to apmeklēt. «Ir tāds teiciens: ja zemniekam kūtī ir viena gotiņa, viņam arī tā ir jāpabaro. Ja mēs to varam pārnest uz baznīcas dzīvi, tad, ja ir viens vai divi cilvēki, viņiem Dieva vārds ir vajadzīgs, tāpēc, kamēr cilvēki nāk kopā, tikmēr mēs, mācītāji, cenšamies braukt. Varbūt dažreiz kādās vietās situācija pamainās un ir vērts, ka no citām vietām draudzes locekļi atbrauc uz kādu lielāku draudzi, bet tas ir tādās vietās, kur tas nav saistīts ar dievnamu. Trikātā ir dievnams, tas ir tikai loģiski, ka mācītājs brauc pie viņiem, pat ja kādreiz atnāk tikai četri cilvēki uz dievkalpojumu. Tāds ir mācītāja darbs,» norāda Edijs Kalekaurs. Viņš turpina: «Tā nav reta pieredze, ka mācītāji brauc un sludina tukšos dievnamos, lai arī ir dzirdēti dažādi precedenti, ka, nonākot zemākajā līmenī, pēc tam notiek tāda ka draudzes atdzimšana.»
Trikātas Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā dievkalpojumi notiek divas reizes mēnesī. «Ja kādam ir garīgais izsalkums, tad mēs šobrīd esam mobili. Es pats esmu braucis uz baznīcu septiņus gadus, izlaižot vien dažas reizes, esmu pat 30 kilometrus braucis uz draudzi pa puteņiem, pa dubļiem. Es un mana sieva esam stūmuši mašīnu. Domāju, ka tā nav problēma – ja kādam vajag vairāk, viņš var atbraukt uz Valmieru vai uz citu apkārtnē esošo draudzi. Es nesaku, ka tas ir jādara, bet es Trikātā esmu tik, cik esmu, nevaru būt ļoti daudz reižu. Tas ir mazo draudžu trūkums, ka mācītājs nav tik daudz pieejams kā lielajās,» tā mācītājs.
TRIKĀTAS evaņģēliski luteriskajā draudzē Edijs Kalekaurs kalpo trīsarpus gadus.