Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz novembra vidum skatāma Valmieras muzeja krājuma izstāde «Četri ceļi uz Valmieru». Uz mūsu pilsētu var atnākt pa meža taku, pa upes un sliežu ceļu un pavisam parastu ceļu. Izstādes līdzautore, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja ANNA NORVELE mūsu sarunā gan atzinās, ka viņa te nokļuvusi pa sagadīšanās ceļu. «Tāds filozofisks jautājums,» viņa sacīja, jo vēsturnieks vairāk darbojas ar priekšmetiem, dokumentiem, faktiem. Tomēr, kad pati Anna rosina padomāt: «Vēsture neatkārtojas, bet vēsture atbalsojas», mēs saprotam, ka esam ieairējušas dziļumā. Saruna par Valmieru un tās cilvēkiem var sākties.
Vai Valmierā ir viegli iedzīvoties?
Es teiktu, jā. Iedzīvošanās vienmēr ir divvirzienu iela (smejas). Bet Valmierā, ja iespējas meklē, tās noteikti var atrast.
Kur jūs var sastapt, ja neesat darbā?
Valmiermuižā vai dažādās vietās pilsētā.
Valmiermuižā, jo tā ir tā retā vieta, kur var pie mums pastaigāt pa seno bruģi?
Man ļoti patīk šis ēku komplekss, pavadīt tur laiku, un man gribas, ka visi mani draugi to ir redzējuši, visus viesus vēlos turp aizvest un parādīt. Jā, un vēl tur ir vieta, kur var garšīgi paēst. Tāpat ir Vecpuišu parks, bet man tuvāks ir Jāņparks, jo, lai arī pirmo sauc par vecāko pilsētā, ja pēta un pārskata 20. gadsimta sākuma presi, tad sanāk, ka Jāņparkam pilsētas parka statuss ir senāks. Ir reklāmas no 1902., no 1907. gada, ka tur notiks balles.
VĒSTURE kā tāda ir pētīta un saglabāta vienmēr, – tā Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Anna Norvele. Ārijas Romanovskas foto