Top sidrs ar dažādu garšu un smaržu. Kas baudījuši, saka, ka garšīgs. Paši darītāji uzsver, ka dabīgs produkts, jo Latvijas dabu lej pudelēs. Āboli, bumbieri, aronijas, rabarberi, liepziedi, medus spilgtina garšu un sajūtu buķeti. Uz pudelītēm rakstīts, ka šis ir «nenormāls sidrs».
Ražo, lai taptu māksla
Tonnām ābolu pie brūža durvīm, tonnām sulu litru raudzētavā, desmitiem dažādu garšu, darbs kolektīvā, kas sevi uzskata par saliedētu un jaudīgu ģimeni, kuras pamatus licis puisis no Austrālijas. Sidra darītavu izveidoja Krišjānis Putniņš. Latvietis no Austrālijas, kurš Latvijā vada vairākus uzņēmumus, bet sidra darītavu atvēra vietā, kur var meklēt Krišjāņa dzimtas saknes. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms trim gadiem vaļasprieks vērtās plašumā. Pirmajā sezonā tika saražoti ap 20 tūkstošiem litru dzēriena, bet pērnajā sezonā gaumīgās pudelītēs tika salieti jau 95 tūkstoši litru. Latvijā ir vismaz 150 bāri, kafejnīcas, stilīgas tirgotavas, kurās Ērģemē ražoto sidru var nopirkt, bet senās «Klētnieku» mūra ēkas sienās būtībā ir īsta un neizdibināma garšu pasaule, arī mākslas pasaule.
«Izspiežam sulu, noraudzējam, pieliekam garšas un sapildām pudelēs, tad liekas, ka viss ir skaidrs, bet, jo vairāk mācies, jo vairāk saproti, ka par maz zini. Mācies, lasi, un daudz palīdz tehnologs, kurš iepriekš te strādāja, bet tagad ir vīndaris Itālijā. Arī īpašnieks Krišjānis ir zinošs. Viņš vismaz reizi nedēļā ir šeit, tad kopā strādājam. Viņš atbrauc, uzvelk gumijas zābakus un metas iekšā. Šis ir nopietns darbs, arī smags darbs, kam tik daudz nianšu. Šī ir vesela pasaule, kas jāizprot un jāsajūt,» tā Mūrbūdu sidra darītavas tehnologs Jārle Siņicins.
Dienā, kad ciemojāmies Ērģemē, uzņēmuma īpašnieks bija darbos galvaspilsētā, bet Jārle bija labs gids, un jauki bija iepazīties arī ar sidra darītavā strādājošajiem.
GRIESTU ATTĪSTĪBAI NAV, saka tehnologs Jārle Siņicins, uzsverot, ka pieprasījums tirgū pēc Mūrbūdu sidra aug. Nākamajā sezonā būšot arī lielāka jauda pārstrādes un ražošanas iekārtām. Jāņa Līgata foto