Laimīgam bērnam nav vajadzības apreibināties
Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū pašlaik saglabājas augstā līmenī. Parādās jaunas tendences, kuras ir ne mazāk bīstamas jauniešu smadzeņu attīstībai, piemēram, marihuānas lietošana, psihotropo medikamentu lietošana. Laimīgam bērnam nevajag kaut ko lietot, lai justos laimīgs, jo viņš ir laimīgs tāpat vien. Tātad galvenais jautājums ir jauniešu pašsajūta. Kas to ietekmē? Tie esam mēs – pieaugušie, tāpēc mūsu rīcībai un attieksmei ir liela nozīme.
Svarīgi apzināties un runāt par: drošu, atbalstošu un mīlošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties; tradīcijām un mūsu, pieaugušo, uzvedību (kā mēs svinam svētkus, cik liela loma tajos atvēlēta alkohola lietošanai, smēķēšanai, attieksmei pret to, ka citas personas lieto alkoholu, arī attieksmei pret pasīvo smēķēšanu); pieaugušo bezatbildīgo rīcību, pieļaujot vai pat iesaistot jauniešus lietošanā.
«Bieži robežu pārkāpšana notiek ar «labiem» nodomiem. Valda uzskats, ka labāk ļaut pirmo alkohola malku izdzert vecāku klātbūtnē. Uz to var paskatīties arī citādāk. Vecāki paši atver durvis bērnam uz šo pasauli, kas ir ļoti apdraudoša, tādā veidā pasakot – es atļauju. Bet līdz 18 gadiem to nevar darīt, jo to aizliedz likums. Ja jaunietis nav nobriedis un neapzinās savas atbildības robežas, tad vecākiem tās viņam atbalstošā un veselīgā veidā jānorāda. Drošās robežas iemāca ģimenē. Ja sniegts stabils pamats, arī turpmākajā dzīvē jaunais cilvēks spēs labāk izvērtēt un atšķirt slikto no labā.
JAUNIEŠU VIDŪ līdzās alkohola lietošanai un smēķēšanai jau gadu populārs ir kļuvis arī SNUS jeb zelējamā tabaka, kuras iepakojums ir mānīgs – nezinātājs to var noturēt par konfekšu kastīti vai kurpju smēru.