«Esmu studējusi Vidzemes Augstskolā tūrisma un atpūtas virzienu, taču šajā jomā nostrādāju tikai pusgadu, kādu laiku arī pašvaldībās, taču sapratu, ka tas nav mans lauciņš, jo tas nenesa gandarījumu – raksti papīrus, liec plauktā, nav pie kā pieķerties, nav taustāma rezultāta. Nonācu pie atziņas, ka gribu ko savu. Radoši darboties man vienmēr paticis, tāpēc nebija viegli izšķirties starp floristiku, adīšanu un kūku cepšanu. Tā kā iepriekš mājas kārtībā jau nodarbojos ar rokdarbiem, izlēmu par labu mašīnadīšanai un martā sāku mācīties Burdas skolā Rīgā,» stāsta jaunā uzņēmēja.
Patstāvīgas darbošanās sākums nekad nav viegls, un Anna meklēja atbalstu. Tā kā tobrīd ģimene vēl dzīvoja pilsētā, Lauku atbalsta dienesta finansējums nebija iespējams. Uzzinājusi, ka Kocēnu novadā izsludināts konkurss jaunajiem uzņēmējiem biznesa uzsākšanai, pieteikusies un saņēmusi 2000 eiro atbalstu. Pagaidām tie vēl gaidot savu kārtu: «Pirms Ziemassvētkiem man ir tas trakais adīšanas laiks, kad nav pat laika šo naudiņu tērēt. Tai klāt ķeršos pēc Jaunā gada, bet jau tagad zinu, kam tērēšu – tās būs dažādas iekārtas, piemēram, profesionāls gludeklis, kas atvieglos darbu ikdienā. Līdz šim esmu iztikusi ar to, kas jau ir – adāmmašīnu un dzijas biju iegādājusies par saviem līdzekļiem. Manekenu, ko saucu par savu draudzeni, jo uz tā labāk varu redzēt, kā izstrādājums izskatās, man uzdāvināja. Tiesa, visi iekrājumi jau būs iztērēti, jo pašlaik strādāju, cik vien varu, zinot, ka pēc Ziemassvētkiem iestāsies tukšāks laiks.»
ANNA IZRĀDA UZROCI. Tādi sievietēm pašlaik esot ļoti populāri. Jāņa Līgata foto