PRIECĪGUS par savu izvēli un gatavus daudz strādāt – tādus «Liesma» iepazina Mazsalacas vidusskolas kolektīvā ienākušos jaunos kolēģus: Daigu Īzaku (no kreisās), Krišjāni Penku un Baibu Imbrati. Jāņa Līgata foto
«Visi trīs ir paši nākuši uz skolu un teikuši, ka vēlas pie mums strādāt. Skolai tas ir ideālais variants, ka cilvēks pats ir izvirzījis sev mērķi, ko grib sasniegt, pats uz to iet, savu izvēli viņi ir izdarījuši. Var skolas vadītājs motivēt pedagogu tālākmācīties, bet ja tas būs no augšas likts? Te ir tas labums, ka viņiem acis deg, viņi grib mēģināt, un padomu vienmēr var kolēģiem paprasīt, bet ir tik svarīgi, ka viņi vēlas būt skolotāji,» tā trīs gados jaunu mazsalaciešu vēlmi un lēmumu pievienoties skolas darbinieku saimei vērtēja skolas direktore Zaiga Ivana.
«Liesma» uzrunāja Baibu Imbrati, Daigu Īzaku un Krišjāni Penku, lai viņi paši izstāsta, kas mudinājis izdarīt izvēli par labu darbam Mazsalacas vidusskolā.
Daiga ir divu bērnu mamma un labu laiku strādājusi vietējā pārtikas veikalā par pārdevēju. Uzrakstījusi atlūgumu, ieguvusi vidusskolas izglītību Valmieras vakara vidusskolā, tad iestājusies Latvijas Universitātē, lai kļūtu par sākumskolas skolotāju, un apgūst arī papildu kursu, lai pirmo klašu bērniem varētu mācīt angļu valodu. Vasarā Daiga zvanījusi skolas direktorei, taujājot, vai būtu darba iespējas. Viņai lūgts atsūtīt CV, un Daiga pieņemta darbā.
«Kad iestājos vakarskolā, man bija tālāki mērķi. Zināju, ka iegūšu vidējo izglītību, tad turpināšu studijas, un man bija pavisam skaidrs, ka tā būs pedagoģija,» stāstīja Daiga, kura pati Mazsalacas vidusskolā pabeigusi deviņas klases un pašlaik pat izbauda sajūtu, ka atgriežas sev mīļā vietā, bet jau skolotājas statusā.
«Apvienoju darbu ar mācībām, un tās ir lielas pārmaiņas ikdienā, bet man tas ir ļoti svarīgi, jo arī meita, kurai tagad ir 11 gadi, skatās un vērtē, ko mamma dara. Ja man ir motivācija mācīties, vairākas lietas darīt un izdarīt, tad domāju, ka tāda mamma bērniem patīk un ir labs paraugs,» vērtēja Daiga.