Ir aizvadīti deviņi mācību mēneši, bet Džanluka Latvijā vēl uzkavēsies arī visu jūniju. Lai uzzinātu, kāds bijis aizvadītais gads, norunāju īpašu tikšanos, un Džanluka ierodas precīzi sarunātajā laikā. Domājot par mūsu sarunu, apsvēru iespēju sameklēt tulku, taču sapratu, ka tas nav nepieciešams, jo Džanluka labi runā latviski! Par to var pārliecināties ikviens, noskatoties video materiālu Youtube — https://www.youtube.com/watch?v=4C9n9ELvkzI
Jau Ziemassvētku pasākumā Džanluka bija starp labiniekiem. Beidzot 11. klasi, viņa liecībā ir desmit vērtējumi, kur neviens nav zemāks par 7 ballēm, bet literatūrā gada vērtējums ir pat 10 balles! Latviešu valodas skolotāja Aija Ignate par Džanluku izsakās ļoti pozitīvi: «Jaunietis mācījās apzinīgi, viņu interesēja jaunu zināšanu apguve. Labprāt pildīja uzdevumus un izteica savu viedokli. Sadarbojās ar citiem skolēniem. Interesējās par latviešu kultūru, apmeklēja pasākumus pilsētā, koncertus, teātri, par redzēto dalījās iespaidos latviešu valodā. Salīdzināja Latvijas un Itālijas dzīves norises. Saskarsmē pieklājīgs, draudzīgs un uzmanīgs.»
Kas ir tava dzimtā vieta un kāda ir tava ģimene?
Mana ģimene dzīvo Boloņā. Vecāki ir šķīrušies, ģimenē ir mamma un patēvs, vecākais brālis un mana dvīņu māsa.
Kā tev radās doma doties uz Latviju? Vai bija kādi priekšstati par mūsu valsti?
Mūsu skolā AFS piedāvāja iegūt stipendiju un doties uz dažādām valstīm. Tīri intuitīvi jutu, ka gribu doties uz Latviju, lai gan pirms tam par Latviju neko nezināju. Arī mana māsa piedalās AFS programmā, tikai viņa ir Paragvajā. Ir iespēja izvēlēties arī tikai dažu mēnešu vai pusgada programmu, bet mēs izvēlējāmies visgarāko periodu.
(AFS ir starptautiska nevalstiska apmaiņas organizācija skolēniem un pieaugušajiem, kas darbojas vairāk nekā 100 valstīs — S.G.)
Kādi bija tavi pirmie iespaidi par Latviju, Valmieru un latviešiem?
Sākumā, protams, bija valodas problēmas. Salīdzinot ar Itāliju, Latvijā angļu valoda ir augstākā līmenī gan starp jauniešiem, gan pieaugušo vidū. Itālijā gados vecāki cilvēki angliski gandrīz vispār nerunā. Komunikācijā traucēja arī mans kautrīgums un latviešu atturīgums. Arī ar pirmo viesģimeni neizveidojās laba saskarsme, tāpēc janvārī ieguvu sev citu latviešu ģimeni.
PIRMAIS APMAIŅAS SKOLĒNS ģimnāzijā — Džanluka no Itālijas. Sandras Gredzenas foto