Burtnieku novada pašvaldībā izstrādāti un nesen, 29. augustā, stājušies spēkā jauni saistošie noteikumi Par Burtnieka ezera un publisko atpūtas zonu izmantošanu. Tāpat tie nosaka kārtību, kādā Burtnieka ezerā un piekrastes zonā izmantojami un novietojami kuģošanas līdzekļi, veicama būvniecība un rekreācijas pakalpojumu sniegšana, kā arī par sabiedrisko kārtību publiskajās atpūtas zonās ezera piekrastē.
Par dažām noteikumos diskutējamām lietām šoreiz jautājumi, uz kuriem atbild novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ un Attīstības nodaļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS.
Pārlasot visu dokumentu, acīs iekrīt dažas, manuprāt, diskutablas lietas. Pirmā – ielaižot ūdenī no treilera laivu, automašīna nedrīkst atrasties ūdenī. Ņemot vērā, ka Burtniekā ir tikai viena – Vecatē – vieta, kur ar jebkuru auto var ielaist laivu ūdenī no treilera, kā te būs? Piemēram, Centra kanālā to, ja laiva nopietnāka, var izdarīt tikai ar džipu, jo slips stāvs, savukārt Ezerpriedēs un Matīšu kanālā būs vien jāmēģina to darīt, ar auto iebraucot daļēji ūdenī…
M.K.: Vecatē slipu pārāk bieži neizmanto, jo barjera iebraukšanai laivu bāzē biežāk ir ciet nekā vaļā, tāpēc laivu parasti ielaiž ūdenī no peldētavas, kas blakus Salacas tiltam. Tur ielaišanas vieta stāva, tāpēc mašīna noteikti paliek krastā. Īsti nepiekritīšu par slipa stāvumu Centra kanālā – ja slips būtu lēzenāks, tad tiešām, lai laiva atrautos no piekabes un sāktu peldēt, mašīnai līdz pusei nāktos atrasties ūdenī… Problēma rodas tad, ja uz slipa sanesti akmentiņi, kad mašīnai iespēja sākt buksēt. Daudzi Centra kanālam pa labo pusi aizbrauc līdz pat ezeram un tur laivas laiž ūdenī, arī tad mašīnas neiebrauc ezerā. Faktiski problēma, kad, ielaižot laivu ūdenī, jāiebrauc ar auto ezerā, Burtniekā šobrīd ir tikai Silzemnieku pludmalē. Situāciju gribam risināt, izmantojot blakus esošo kanālu jeb novadgrāvi, kas nāk no Latvijas Valsts mežu teritorijas. Šiem darbiem jau uzrakstīts projekts, atbildi gaidām decembrī. Vienlaikus tad laivu un ūdens motociklu ūdenī ielaišanas vieta būs nodalīta no peldvietas. Vecatē, Matīšu un Centra kanālos šobrīd laivas no treileriem ielaist ūdenī var, tas pats arī privātajos kempingos – Saulītēs un Ezerpriedēs.
«Aizliegts izmantot nereģistrētus kuģošanas līdzekļus un airu laivas.» Te vajadzētu precizējumu. Man, piemēram, ir vienkāršs pūslis, minimālā izmēra gumijas laiva, protams, nereģistrēta. Vai tad arī ar to, piemēram, no Silzemnieku pludmales es nedrīkstu iebraukt ezerā, riskējot saņemt sodu?
M.K.: Cik zinu, šāda kārtība – braukt tikai ar reģistrētām laivām – Burtniekā ir jau gadiem ilgi. Manuprāt, tas ir pareizi, jo Burtnieks tomēr nav kaut kāds dīķis, tāpēc tajā ar mazo pūslīti doties ir pat bīstami. Jebkurā gadījumā pirmajā reizē, konstatējot šādu pārkāpumu, ezera inspektors aprobežosies vien ar aizrādījumu, sodīs tikai nākamajā reizē.
«Burtnieka ezera publiskajās atpūtas zonās – Burtnieku centra peldvietā, Burtnieku centra laivu kanālā, Matīšu laivu kanālā, Vecates atpūtas zonā un Silzemnieku pludmalē – aizliegts peldināt, vest pastaigās, turēt vai ganīt mājdzīvniekus (t.sk. suņus un zirgus).» Esmu arī suņa īpašnieks, tāpēc kā personisku apvainojumu uzņemu aizliegumu, piemēram, ierasties karstā vasaras dienā ar savu labradoru – ūdens suni, piemēram, pie Burtnieku centra kanāla un par varītēm neļaut viņam izpeldēties ūdenī…
V.S.: Te ir nianse – publiskajās atpūtas zonās. Runa ir tikai par tām.
M.K.: Šobrīd, piemēram, noejot lejā pa kāpnītēm līdz ezermalai pie ēkas Ezera ielā 8, tur ir divi vecie kanāli – tā saucamais Druvja un arī bijušais Purva laivu kanāls, kur suņus var peldināt uz nebēdu!
V.S.: Noteikumi tapuši pusotra gada laikā, brīžiem spraigu diskusiju rezultātā. Arī suņu jautājums bija viens no karstākajiem, kur sadūrās brīžiem kardināli dažādi viedokļi. Šis ir kompromiss, kuru palaižam darbībā, skatāmies, kā tas strādā. Esam atvērti arī turpmākām diskusijām, labprāt gaidīsim konstruktīvus ieteikumus.
TIKAI TĀ! Lūk, pareizs automašīnas – piekabes vilcējas stāvoklis, ielaižot laivu ūdenī vai arī to atgriežot atpakaļ uz treilera.
Laikraksta “Liesma” pielikums “Globālais un lokālais” tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas” atbalstu.