Pirms apmēram trim gadiem, kad sāka palielināties darbu apjoms būvniecībā un arī mēs izrādījām interesi par lielākiem objektiem un vinnējām konkursā palielu būvi, ap diviem miljoniem eiro, sākām just, ka pietrūkst darbinieku. Tolaik jau bija runas par ukraiņiem, kuri gatavi šurp braukt strādāt, un pie mums atbrauca viena ukraiņu brigāde, astoņi cilvēki, kas Maskavā bija cēluši privātmājas. Pastrādāja nolīgtos trīs mēnešus un paši izrādīja interesi turpināt darbu mūsu uzņēmumā. Nokārtojām, ka viņi pie mums var strādāt pastāvīgi – ar uzņēmuma atļaujām. “Sanart” saviem strādniekiem nodrošina dzīvesvietu, transportu, pārējo elementārai sadzīvei vajadzīgo, ieskaitot arī interneta pieslēgumu mājoklī. Uzņēmumam ir dzīvoklis Vecatē, kur dzīvo viesstrādnieki, izīrējam vēl trīs dzīvokļus Burtnieku pagasta Penčos.
Teikšu atklāti, vietējos celtniekus vairs pat nemeklējam, jo visi labie kadri jau kaut kur strādā, bet ar “staigātājiem no viena uzņēmuma uz otru” nekāda sadarbība nesanāk. Pie mums ieradusies arī pirmā celtnieku grupa no Uzbekistānas, jau četri, un būs vēl četri vīri. Šovasar pie mums sāka strādāt arī pieci celtnieki no Moldovas.
Manuprāt, Latvija ir unikāla valsts, kas savas ekonomikas attīstībai neņem pretī viesstrādniekus. Visās attīstītajās valstīs, lai nodrošinātu attīstību, ir vajadzīgs lētais darbaspēks. Savukārt pie mums, pirmkārt, ir uzlikti lieli nodokļi, ārzemniekam ir jāmaksā vairāk nekā vietējam, otrkārt, ir ļoti sarežģīti viesstrādniekam nokārtot dokumentus, ir daudz birokrātisku papīru, arī Pilsonības un migrācijas dienesta darbībās ir daudz pretrunu.
Ja ukrainis ir gatavs strādāt par minimālo algu, kura viņam jāmaksā un kura ir 1004 eiro uz papīra, tad viņam uz rokas sanāk kādi 500 eiro. Par 500 eiro mūsējie strādāt negrib… Šobrīd celtniecībā vietējam strādniekam ir noteikta minimālā alga – ap 800 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lielākā problēma, ka nav jau vietējo, kas grib strādāt! Tirgus no celtniekiem ir tukšs, Latvijā palikuši tikai sprīdīši, kuri vienmēr ar kaut ko ir neapmierināti… Labi strādnieki vai nu jau strādā labās vietās šeit, vai arī dara to Eiropā.
Jā, viesstrādnieku darba kvalitāte nav tā augstākā, kontrole nepieciešama milzīga, tāpēc darbu vadītājiem rūpju vairāk. Smagos, liela apjoma darbos, piemēram, mūrēšanā, demontāžā, rupjā apmetuma un zemes darbos, ar viesstrādniekiem nav nekādu problēmu, viņi visu izdara ātri un labi, bet daļu, kur vajag ar glanci un precīzi, dodam veikt vietējiem.
Ko valsts varētu darīt šīs problēmas risināšanā? Pirmkārt, daudz vienkāršākai vajadzētu būt dokumentu kārtošanai. Esam jau noguruši no papīru kaudzēm. Otrkārt, viesstrādnieku minimālo apmaksu vajadzētu pielīdzināt mūsu strādnieku minimālajām algām. Tad mūsu darbinieks kā kvalificētāks varētu saņemt augstāku atalgojumu. Esmu dzirdējis, ka par šo variantu tiek domāts. Tas dod cerību, jo, manuprāt, līdz šim spēkā esošā apmaksas kārtība – viesstrādniekiem maksāt vairāk nekā vietējiem – nebija pārdomāts solis. Mēs ļoti mīlam runāt par produktivitātes trūkumu Latvijas būvniecībā, tai pašā laikā visa Eiropa mūsu neproduktīvos strādniekus ņem pretī atplestām rokām. Ja mēs tiešām būtu tik neproduktīvi, vai tā būtu? Manuprāt, lielākā problēma Latvijā neslēpjas darba ražīgumā, lielākā problēma ir algās. Ja mēs par to pašu darba ražīgumu viņam maksājam trīs un četras reizes mazāku algu, ko mēs no tā cilvēka gribam? Mūsu celtnieks aizbrauc uz Eiropu un saņem tur cilvēka cienīgu algu, tāpēc viņš tur ir produktīvs! Pie mūsu mazajām algām ir par lielu nodokļi, tāpēc cilvēks nevar nodrošināt sevi un savu ģimeni.
___________________________________________________________________________________________
Pielikuma „Novadi rok dziļāk” materiāls. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri. #SIF_MAF2019