Dimanta pārim rūgts!

Valentīna un Ziedonis iepazinās, kad bija pusaudži. Abi Burtnieku novadā gājuši ganos pļavās, kas atradās viena otrai blakus, tā sākās viņu draudzība. Pa īstam viens otrā ieskatījās un romantiskas jūtas radās 1956. gadā, kad Ziedonis atgriezās mājās no dienesta armijā. Valentīnas un Ziedoņa ģimenes tolaik dzīvoja vienā mājā Burtnieku pagastā, tur arī sākās abu kopīgais ceļojums mūža garumā. «Mana ģimene dzīvoja otrajā stāvā, bet Valentīnas pirmajā. Man atlika tikai noiet lejā pa trepēm, kur viņa jau mani gaidīja,» ar smaidu atceras Ziedonis.

Pāris 1959. gada 25. jūlijā sarakstījās Valmieras rajona Dzimtsarakstu nodaļā, kas tolaik atradās blakus tagadējam pilsētas tirgus laukumam (kādreizējā Padomju ielā 8, kas mūsdienās ir Tērbatas iela 4). Valentīnai bija 24, bet Ziedonim 25 gadi. Kāzu diena bijusi vasarīgi silta un saulaina. Laulības svinētas ģimenes mājā Burtnieku novadā, esot piedalījušies ap 80 viesu, skanējusi mūzika un dejas notikušas zem lielās liepas, kas atradusies mājas pagalmā. «Pēc divām nedēļām svinējām atkāzas, muzikanti ātrāk netika. Daži no viesiem teica, ka atkāzas sanākušas lustīgākas par kāzām,» priecīgajās atmiņās dalās Valentīna.

Mājā, kas atradās Burtnieku pagastā, Riekstiņu ģimene dzīvoja līdz 1969.gadam, kad pārcēlās uz dzīvi Valmierā uz pašu spēkiem celto māju, kurā dzīvo vēl šodien. «No daudz kā nācās atteikties, izvirzot par svarīgāko mājas celtniecību. Tolaik bankas kredītus neizsniedza, tāpēc naudu krājām paši,» stāsta Riekstiņu pāris.

Abi izaudzinājuši divus bērnus –  meitu Rutu un dēlu Daini, ļoti priecājas par četriem mazbērniem un sagaidījuši arī sešus mazmazbērnus.

Ziedonis visu darba mūžu līdz pensijas vecuma sasniegšanai strādājis Valmieras 4. PMK (pārvietojamā mehanizētā kolonna) par ekskavatoristu. Valentīna atceras: kad vīrs tika sūtīts komandējumos, tad neredzējās pat nedēļu, bet saimniecības darbi un bērnu audzināšana bija viņas pārziņā.

Valentīna, līdz pārcēlās dzīvot uz Valmieru, bija mājsaimniece, audzināja bērnus, kopa lopus, palīdzēja blakus esošās fermas strādniekiem. Valmierā viņa strādāja Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā, vēlāk bērnudārzā, bet līdz pensijai par maizes cepēju Valmieras maizes kombinātā. Valentīnas aizraušanās ir adīšana. Paralēli pamatdarbam viņa savulaik piestrādājusi arī «Daiļradē», lai ģimeni varētu nodrošināt ar visu nepieciešamo. Riekstiņu ģimeni joprojām silda viņas adītās zeķes un cimdi.

Jautāti par to, vai kādreiz kopdzīves laikā bijušas arī  domstarpības, abi atceras, ka šad un tad pa kādai ķildai ir bijis, bet galvenais esot otru saprast un piedot. «Ja nebūtu ķildojušies, tad jau būtu pārāk garlaicīgi,» ar humoru nosaka Ziedonis.

Valentīnai vienmēr patikuši dārza darbi, viņiem pie mājas ir siltumnīca un puķu dobes, kamēr veselība atļāvusi, tikmēr visu apdarījusi pati, bet tagad dārza darbos palīdz meita. Bijis laiks, kad ap Riekstiņu pāra māju gandrīz nemaz nav bijusi zaļā zona, jo viss pagalms rotāts krāšņiem ziediem. Arī vīrs vienmēr palīdzējis sievai apdarīt mājasdarbus, pratis salabot saplīsušo un izgatavot no jauna nepieciešamo. Vakarus pārim patīk pavadīt, skatoties seriālus un ziņas.

Pāri skaistajā kāzu jubilejā sveica Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone un viņas vietniece Vija Kuģe. Dzimtsarakstu nodaļas darbiniecēm šī bija trešā tikšanās reize ar Riekstiņu pāri. Pāris Zelta kāzas, ko svinēja pirms 10 gadiem, atzīmēja pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas rīkotajā svinīgajā pasākumā kopā ar citiem pāriem.

Īpašs bija mirklis, kad viesošanās reizē Dimanta pāris atkorķēja 60 gadus glabāto un noturēto ķiršu/ābolu vīnu, ko paši gatavojuši savas laulības dzīves sākumā. Malkojot dzērienu, Ziedonis piebilda, ka tolaik esot bijušas grūtības sagādāt vīnam nepieciešamo raugu, tāpēc ieguldītā darba augļi liekoties jo saldāki.

Sveicam Dimanta pāri un vēlam ilgu un laimīgu turpmāko kopdzīvi!

ABI IZAUDZINĀJUŠI divus bērnus –  meitu Rutu un dēlu Daini, ļoti priecājas par četriem mazbērniem un sagaidījuši arī sešus mazmazbērnus.