Ieskats dabas skaitīšanas pirmajā gadā
Lepojamies ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, bet izrādās, ka mūsu reālās dabas vērtības nu jau gadsimtu neviens nopietni nav apzinājis. Cerams, ka šo robu aizpildīs ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valstī uzsāktā biotopu kartēšana, «dabas skaitīšana».
Projekta izpratnē vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību tajās. Būtiski gan ir piebilst, ka eksperti pārbauda tikai teritorijas, kurās iespējama dabas vērtību esamība. Nepārbauda intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, mežus, kas jaunāki par 50 gadiem, karjerus, kūdras ieguves vietas un teritorijas, kurās jau ir veikti izpētes darbi un iegūti saskaņojumi saimnieciskajai darbībai. Būtiski arī atgādināt, ka projektā iesaistītie eksperti vien apzina dabas vērtības, bet nenosaka, pat neplāno noteikt jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Par to lems Ministru kabinets. Turklāt, kā tas fiksēts MK 2015. gada 3. novembra sēdes protokolā Nr. 57, lēmums par jauniem biotopu apsaimniekošanas pasākumiem tiks pieņemts, ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokļus un ietekmi uz tautsaimniecību.
«Dabas skaitīšanas» būtiskās nianses vēlreiz tika akcentētas Siguldā nupat notikušajā pirmās sezonas noslēguma preses konferencē.
PRESES KONFERENCĒ. Elīna Ezeriņa — preses konferences vadītāja (no kreisās), Juris Jātnieks, Indriķis Muižnieks un Gunta Gabrāne. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv