Kad bēda zem akmens nav paliekama

Ja neskaita šur un tur piesardzīgus mēģinājumus sasmīdināt ar tā saukto karātavu humoru par, piemēram, drīzumā gaidāmiem jauniem nodokļu spaidiem, oficiāli Joku dienas, var teikt, nebija. Pareizi vien ir, jo, pirmkārt, latviešiem ar jokošanos nevedās pat tad, kad drīkstēja jokot uz nebēdu. Mūždien kāds kaut ko pārprata, nesaprata un taisīja traci, līdz kamēr, baidoties no skandāla, medijiem pie katra joka nācās piebilst, ka ir taču 1. aprīlis, vai pat gaiši un skaidri, ka tas ir joks, pilnībā degradējot pašu izjokošanas ideju. Otrkārt, šobrīd atteikšanās no jārēšanās ir dabiska un vērtīga ar to, ka pie nevēlēšanās jokoties visi nonākuši vienlaikus un kopīgi.