Kad dzīve piespiež kļūt par viesstrādnieku
Augusta vidū sešdesmitgadnieku klubiņam piepulcējās mūziķis, pedagogs, bigbenda Valmieras puikas un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) orķestra muzikālais līderis GUNĀRS GEDUŠEVS, viens no daudzajiem, kuri iedrošinājās nepakļauties vakcinācijas psihozei, par to tiekot iecelts antivaksera godā un ar Valmieras mūzikas skolas vadības laipnu gādību piepulcināts darba rezervēm.
Kaut gan tolaik juties pagalam nelāgi, šobrīd jubilārs par notikušo var atļauties pavīpsnāt, jo atradis darbu kaimiņvalstī Igaunijā, kuras sistēmu izglītības nozarē nebeidz vien slavēt, tomēr viņa teiktajā jaušama zināma smeldze, ka nav varēts turpināt labi iesākto tepat Valmierā.
Kā tu nosvinēji savu apaļo gadskārtu?
Gribēju mieru un biju gatavs braukt ar laiviņu no Strenčiem līdz Valmierai (arī 50 gadu jubilejas programmā bija kuģošana pa upi, tikai ar Gaujas tramvaju – J.C.), mētājot spiningu, bet mammis (kundze Inga) ar sīkajiem visu saorganizēja, es neko nezināju. Pussešos jau tiku modināts – esot kaut kur jābrauc. Labi, iesēžos mašīnā, mani aizved uz stāvlaukumu pie Dīvaliņa pļavām, man jau radās aizdomas, un pēc brīža skatos – piebrauc auto ar gaisa balonu piekabē. Tā nu jubilejas rīts sākās ar foršu lidojumu gaisa balonā – tāda sirreāla sajūta, ka tepat aizmugurē Valmiera, var redzēt Zilokalnu, Burtnieku un arī Trikātas pilskalnu.
GEDUŠEVU mafija XXVI Vispārējo Dziesmu svētku laikā – mamma Inga, meitas Agnese un Anete, tēvs Gunārs. Foto no albuma
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Prasti, Gunār!