Pārbūvēta vecā teļu kūts
Jānis Kivilands kopā ar sievu Intu Beverīnas novadā dzīvo jau 12 gadus. «Mums ir lauku māja un tai apkārt ir zeme, kuru es pats ilgi nekur neizmantoju. Iznomāju lielsaimniecībai, un viņi to katru gadu apsaimniekoja. Vienā brīdī uznāca doma, ka tā nav pareizi. Ja jau ir saimniecība, tad tas uzliek zināmu pienākumu kaut ko darīt ar to. 2016. gadā sastādījām pirmo ābeļdārza daļu divu hektāru platībā. Pēc diviem gadiem sastādījām stipri vairāk, un nu kopējā ābeļdārza platība ir 7,3 hektāri, kuros aug seši tūkstoši augļukoku. Dārzs pagaidām vēl ir jauns,» stāsta saimnieks.
Pagājušajā gadā ābeļdārza raža bija tik, cik pašu patēriņam, tomēr ar katru gadu tā palielināsies, tāpēc par ābolu realizāciju domāts jau laikus. Apsverot realizācijas iespējas, bija uzstādījums, lai darbs neprasa pārlieku lielu laika un enerģijas patēriņu, tāpēc atmesta ideja par ābolu tirgošanu tāpat.
Jānis stāsta: «Lai ābolus glabātu, ir jābūt lielam pagrabam ar dzesēšanas iekārtām, turklāt āboliem ir ļoti zema tirgus cena, bet ķēpa liela – tie visu laiku ir jāvaktē un jāpāršķiro. Tas prasa milzu uzmanību. Mana filozofija, meklējot nodarbošanos, bija tāda, ka darbs nevar prasīt obligātas ikdienas rūpes. Ja man ir ābeļdārzs, es mierīgi varu uz nedēļu aizbraukt prom un tam nekas slikts nevar notikt, bet, ja tev ir govis, tas nav iespējams.
JĀNIS KIVILANDS ražotnes telpās tur rokā pirmo sulas prototipu, ko plašāka sabiedrība varēs baudīt pēc aptuveni diviem mēnešiem. E. Kristiņas foto