***
Pirmdienas rītā pēc principa kurš putniņš agri ceļas, agri visus «izbesī» darbā biju jau pirms astoņiem, pārsteidzot kolēģus, kuri tik agrā rīta stundā nav pieraduši redzēt mani, čakli klabinot klaviatūru. Līdz pusvienpadsmitiem obligātā programma izpildīta, bet vēl jākrāmē ceļasoma. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka mana iecienītā kofera parametri ņemšanai līdzi salonā neatbilst, bet, ja to laikus nodod bagāžā, var lidot bez bēdu. Tā kā grupas organizatore Elīna uz vaicājumu, kā tērpties parlamenta apmeklēšanas laikā, bija atbildējusi, ka šlipse nav obligāta, taču žakete un pletkrekls būtu vēlami, izvēlos tomēr koferi, kur goda kārta mazāk burzītos, jo ceļā tomēr ērtāk džinsos un džemperī.
***
Lidostā tieši trijos, kā nolikts, slāju pa uzgaidāmo telpu, skatoties uz sēdvietām, kad zvana klausule un Elīna interesējas, kur es atrodos. Izrādās, ne uz to pusi esmu skatījies un pagājis garām ceļabiedrenēm – Anitai Daukštei no NRA, Daigai Bitiniecei no Kuldīgas Kurzemnieka un Anitai Rozentālei no Bauskas Dzīves, kas gaida blakus liftam. Taču Elīna, ieraudzījusi manu čemodānu, kļūst nopietna, jo par tik apjomīgu somu šajā reisā jāšķiras no 60 eiro. Vienīgais variants, kā neiebraukt neplānotos mīnusos – pārlikt mantību maisā ar Eiropas Tautas partiju grupas simboliku, bet tukšo koferi atstāt lidostas bagāžas glabātuvē.
DIGITĀLAJĀ BIBLIOTĒKĀ trešā no kreisās – Daiga Rokpelne. Elīnas Bīviņas foto