Ēkas pirmsākumi saistāmi ar kādreizējo Valmieras I. pamatskolas skolotāju, sociāldemokrātu un pilsētas domnieku Voldemāru Zolmani.
Bet stāsts aizsākās 1928. gadā, kad V. Zolmanis klusajā Meža ielā nopirka zemi. Mājai pamatus ielika 1929. gadā, bet 1931. gadā pabeidza telpu iekšdarbus. «Lielākiem un smagākiem darbiem tēvs algoja strādniekus. Brīvajos brīžos labprāt palīdzēja pie mūrēšanas vai krāsošanas. Mājai izprojektēja divas atsevišķas ieejas, lai būtu ērti gan saimniekiem, gan īrniekiem. Cik atceros, ienākumi no īres bija būtisks finansiālais atspaids četru bērnu ģimenei. Tolaik algotu darbu strādāja tikai tēvs, jo māte rūpējās par mājas soli un mums, mazajiem. Tehniskajos celtniecības jautājumos tēvu konsultēja vietējais inženieris un Zemkopības ministrijas būvtehniķis Gustavs Lenāns,» vienā tikšanās reizēm Valmieras muzejā 1994. gada nogalē atminējās Voldemāra Zolmaņa vecākais dēls Valdis Zolmanis. «Ģimenē, cik atceros, starp bērniem un vecākiem valdīja saskaņa un savstarpēja uzticēšanās. Neskatoties uz tēva noslodzi skolā un sabiedrisko darbu pašvaldībā, viņš vienmēr atrada laiku kopīgām ekskursijām un grāmatu lasīšanai.»
Atbildot uz jautājumu par tuvākajiem un tālākajiem kaimiņiem, mans sarunu biedrs nosauca visus kādreizējos pirmskara namīpašniekus: Meža ielā Nr.1. Kārlis Zaķis, 2. Marija Rozenbergs, 3. Kārlis Bērzulis, 4. Milda Volrāts, 5. Voldemārs Zolmanis, 6. pašvaldībai piederošs zemes gabals, 7. Švarcbahs, pēc 1939.g. uzvārda maiņas Straume Augusts, 8. Kārlis Bukums, 9. F. Junges mantinieki, 10. Jānis Bērziņš, 10.a, 11., 12. un 14. – nepārdotie un attiecīgi tolaik neapbūvētie pašvaldībai piederošie zemes gabali.
MEŽA IELA 5. Zolmaņu ģimenes māja. Foto no Valmieras muzeja krājuma