Valdībai tad nu būtu jāīsteno uzņēmēju ieteiktie stratēģiskie mērķi eksporta un produktivitātes kāpināšanā: «līdz 2026. gadam sasniegt eksportu 70% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un to, ka produktivitātes pieaugums nodrošina IKP pret strādājošo palielināšanos par 4% gadā». Ir arī citi ambiciozi ieteikumi. A. Rostovskis secināja: diemžēl politiķiem ambīciju, ka varam būt starp labākajiem, ka Latvijā ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai, tikpat kā nav: «Ir mazāki mērķīši, bet tieši ambīcijas uzlikšana ir būtiska biznesā – ja uzliec lielus mērķus, tam noteikti ir pozitīvs rezultāts.»
Rekomendācijas ir septiņās jomās (iesaiste; enerģētika; nodokļi; inovācijas; cilvēkkapitāls; ēnu ekonomika; pārvalde), paredzot 26 reāli realizējamus uzdevumus. Tā iesaiste pat pieprasa, ka valdība gandrīz vai par koalīcijas dalībniekiem uzskata arī LRTK un LDDK, vēl citus sadarbības partnerus un stratēģiskos lēmumus pieņem, visiem kopā apspriežoties vismaz reizi mēnesī. Uzņēmēji izvirza arī prasības ekonomikas un finanšu ministru izraudzīšanā – ka apstiprināšanai Saeimā drīkst virzīt tikai kandidātus, kurus par labiem atzinuši arī sadarbības partneri. Uzņēmēju pajūgā tā iejūgtajiem ministriem sava veida iemaukti vēl tiek uzlikti ar prasību, ka abiem ministriem vismaz reizi nedēļā jātiekas ar uzņēmēju organizāciju vadītājiem, lai apspriestu aktuālāko finansēs un ekonomikā.