Bet tikai pēc tam. Savukārt cilvēks, kuram nav humora izjūtas, manuprāt, ir pagalam jau uzreiz. Ja nespēj jokus uztvert, ne saprast, ne, vēl jo mazāk, pajokot pats par sevi, tad tādam pasaulē ir ļoti grūti, un visiem, kas ap viņu, arī.
Turpinot otrdien iesākto tēmu par vilšanos, kas ir viena no pieredzes pavadonēm, šoreiz par manām nedaudz smieklīgām vilšanās reizēm, kas atklāja ļoti būtisku atziņu, ka visi ir tikai cilvēki.
Pirms gadiem 30 kļūt par Latvijas televīzijas zvaigzni bija visai vienkārši. Pietika ar to, ka cilvēks ir aktīvs un ne tikai nebaidās no kamerām, bet jūtas starp tām kā zivs ūdenī. Bija kāds Latvijas TV raidījuma vadītājs un ir joprojām, kas man šķita pievilcīgs un interesants. Kā gadījās, kā ne, Valmieras centra nesen atvērtajā Saules kafejnīcā, kas pie kultūras nama, biju iegājusi pusdienot.