Turpinot publicēt stāstus par ievērojamiem novadniekiem saistībā ar Latvijas Nacionālā arhīva sagatavoto grāmatu par Latvijas augstākā un vidējā līmeņa policijas ierēdņiem, atceramies Vili Rozenbergu – ievērojamu sportistu un sporta dzīves vadītāju pēc Otrā pasaules kara trimdā.
Vilis (pilnā vārdā Vilhelms) Rozenbergs 1902. gada 29. oktobrī piedzima Valmieras apriņķa Mujānu pagasta Lejas Strazdos pie Zilākalna, saimnieka Hermaņa un viņa dzīvesbiedres Bertas, dzimušas Breškes, ģimenē. No 1910. gada ģimene dzīvoja Rīgā, kur Vilis uzsāka skolas mācības, pēc tam, sākoties Pirmajam pasaules karam, atgriezās Valmierā, kur Vilis mācījās pilsētas reālskolā.
Jau neatkarīgajā Latvijā, no 1919. gada Vilis Rozenbergs mācījās un 1922. gada maijā beidza Rīgas 1. pilsētas vidusskolu. Taču starplaikā – Neatkarības kara laikā 1919. gada oktobrī – decembrī, kad norisa kaujas ar P. Bermonta vācu-krievu karaspēku Rīgā un Zemgalē, līdzīgi daudziem citiem skolu jauniešiem, brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un dienēja 1. studentu bataljonā, piedaloties galvaspilsētas aizstāvēšanā Daugavmalā, pēc tam kaujās ar atkāpjošos Bermonta armiju Zemgalē. Pēc Bermontiādes kopā ar pārējiem brīvprātīgajiem skolniekiem tika atvaļināts no armijas mācību turpināšanai.
VILIS ROZENBERGS. Latvijas Nacionālā arhīva foto