Katru reizi mašīna, kuras bagāžas novietnē rūpīgi ielikts speciāli veidots grāmatu plaukts, piestāj pie sešām septiņām viensētām, un lasītāji to novērtē. Viņi uzsver, ka šis ir ļoti vajadzīgs pakalpojums laukos. Zināms, ka līdzīgu iespēju saviem uzticīgajiem klientiem nodrošina arī Ramatas bibliotēkas kolektīvs, apliecinot, ka laukos, attālāk no pagasta centra vajag ne tikai autoveikalu, kas piegādā pārtiku un sadzīvei vajadzīgo, bet arī bibliotēku uz riteņiem. Grāmatas un žurnālus lasa ģimenes, lasa tie, kas dzīvo vieni.
Kad mašīna ripinājās pretim «Ausmām», pie mājas loga māja Smaida. Pagāja vien dažas minūtes, un Smaidas kundze ar grāmatu maisu pa dārza celiņu steidza uz lielā ceļa pusi.
«Šitā mums ir laimes diena! Visu dienu man ir sajūta, ka virs zemes dzīvoju,» aizelsusies bilda Smaida, bibliotekārei atdodot vairākas izlasītas grāmatas un žūksni ar žurnāliem. «Ausmās» lasa visi, arī Smaidas vīrs un dēls.
«Ja grāmatas būtu jāpērk, tad tas būtu neiespējami, jo pensija taču smieklīga,» piebilda Smaida, skatot, kas šoreiz ceļojošās bibliotēkas piedāvājumā, un uzreiz saņemot tās grāmatas, kuras iepriekšējā tikšanās reizē Janai pasūtījusi.
Ko vietējie lasa? Latviešu autoru darbus, biogrāfiskus, vēstures romānus, dokumentālus stāstus. Smaida gan saka, ka pēdējā laikā iecienījusi arī zviedru detektīvus un vienmēr pāršķirsta mākslas vēstures grāmatas un mākslas albumus.
«Augu kā vienīgais bērns ģimenē, un man paticis lasīt. Lielāko daļu mūža nodzīvoju Gulbenē, un arī tur uz pilsētas bibliotēku vienmēr gāju ar grāmatu somām,» tā Smaida, paskaidrojot, ka «grāmatas mūsu ģimenei vienmēr bijušas kā dvēseles maize, un labāk ar somām no bibliotēkas nekā ar maisiem no lielveikala».
LAIMĪGĀ DIENA, saka Smaida no «Ausmām», steidzot pretim Janai Buliņai (no kreisās), lai atdotu prāvu iepirkumu maisu, kurā tikai un vienīgi grāmatas. Ar daudzām grāmatām un žurnāliem pie rokas Smaida devās arī mājup. Jāņa Līgata foto