VARAM prezentācijā norādīts, ka likuma noteiktajiem kritērijiem neatbilst 59 administratīvās teritorijas. Pašvaldību kapacitāti ir nepieciešams līdzsvarot, panākot, ka tās nav sašķeltas savās ambīcijās un tām būtu nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas attīstīties.
Pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām Ministru kabinetam līdz šī gada 1. decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību, kādā pabeidzama reforma.
Likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citi ar reformu saistīti jautājumi.
Reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
TREŠĀ LIELĀKĀ. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā par trešo lielāko ar 45327 iedzīvotājiem kļūtu pašvaldība, kurā plānots apvienot Kocēnu, Mazsalacas, Burtnieku un Beverīnas novadus un Valmieru.