«Ministrs izklāstīja savu nepārprotamo redzējumu par, viņaprāt, samudžinājuma atmudžināšanu, acīmredzot domājot to karti, kā ir izveidotas pašvaldības. Šķiet, ka, strādājot Rīgas domē un ilgstoši atrodoties opozīcijā, viņā sakrājies kaut kāds rūgtums vai aizvainojums, kura dēļ viņam izveidojies priekšstats, lai salīdzinātu Rīgu ar pārējām pašvaldībām par to, ka kaut kas ne tā notiek vai kaut kas aizplūst garām, – pilnīgi kā tāda atmaksāšana vai spēka parādīšana. Bet es saprotu arī to, ka daudzām jaunajām partijām tas bija deklarācijā uzrakstīts, līdz ar to viņiem tā reforma kā bullim sarkana lupata, gandrīz tāda sajūta, ka tas kāds pasūtījums no malas, kas jāpierāda, ka to var izdarīt ātri un bez kādām diskusijām. Es arī uzdevu vairākus jautājumus, un šķiet, ka mans viedoklis jau ir atspoguļots pašvaldību apvienību valdes sēdes atreferējumā, bet man vienkārši šķita nepareizi, ka tā secība ir aplama. Vispirms vajadzētu ļoti nopietni, godīgi un objektīvi izvērtēt 2009. gada reformu – kāda tā ir, ko nesusi Latvijai, kā dzīvo mazie, kā lielie novadi. Kā dzīvo novadi, kas ir Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē, Latgalē, kā dzīvo lielo novadu tālākās malas, it sevišķi, kur lielo novadu centrā ir tāda kreftīga pilsēta, kurai vajag daudz naudas dažādu centra projektu uzturēšanai, – kas notiek tajās tālākajās teritorijās. Pēc tam vajadzētu tikties ar visiem iedzīvotājiem un pašvaldībām, kurus tieši skars reforma, un ne jau Rīgā tikties, bet uz vietām, un tad pieņemt attiecīgo likumdošanas bāzi, kas šo reformu vai arī tieši otrādi – šos jautājumus reformas sakarā lemtu vai kaut kā izveidotu. Tagad tā secība, manuprāt, ir absolūti otrāda.
JĀNIS ZUMENTS: «Strādāsim tālāk, paļaujoties uz pašu spēkiem un saglabājot optimismu, jo manā skatījumā grūti atrast labāku vietu dzīvošanai par Naukšēniem.» Ārijas Romanovskas foto