Pasākumu tradicionāli ievadīja Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas orķestra defilē priekšnesums un orķestru parāde laukumā pie pieminekļa Tālavas taurētājs, no kura visi deviņi kolektīvi, maršiem skanot, soļoja uz koncerta norises vietu – saules pielieto Rūjienas estrādi.
Koncertu atklāja Aivara Krūmiņa svinīgais skaņdarbs Taures sauc, bet, piesakot salidojuma tradīcijas aizsācēja Jāņa Akuļa piemiņai veltīto Raimonda Paula Dzīvības mūžīgais vārds, programmas vadītāja Sintija Kalniņa atcerējās, ka koporķestrī pirms vairāk nekā desmit gadiem viņa stāvējusi uz šīs skatuves kā flautiste, savukārt Sintijas partneris koncerta vadīšanā Arturs Gruzdiņš – kā daudzsološs saksofonists. Koncerta tālākajā gaitā abi konferansjē, dodot laiku orķestrantiem pāršķirt notis, noskaidroja, ka Valmieras Valsts ģimnāzijas orķestrī Si bemol jau vairākus gadus ir tradīcija dāvināt 12. klašu absolventiem īpašas krūzītes, rotātas ar Si bemol logo, no kurām kafija garšo labāk, ka Gvido Brenčeva pirmajos Dziesmu svētkos 1980. gadā jaukākie brīži piedzīvoti, kad pēc mēģinājumiem vasaras tveicē varēts nopeldēties Ķīšezerā, bet diriģēšanai viņš pievērsies procesā ar nosaukumu pats no sevis. Tā kā pasākumā piedalījās ne tikai skolēni un viņu skolotāji, bet arī Rūjienas Tālavas taurētāja pieredzējušie mūziķi, vārds tika dots aizrautīgajam ragu muzicēšanas entuziastam Eduardam Dimitrim, kas visiem salidojuma dalībniekiem novēlēja augt stipriem un dūšīgiem, mīlēt mūziku, savu darbu un Latviju, jo tādas zemes nekur citur nav.
GARĀM TĀLAVAS TAURĒTĀJAM – rūjienieši nāk! Ārijas Romanovskas foto