Arī pamatskolu pēc pāris mēnešiem pabeigs 21 skolēns, un pagaidām zināms, ka varbūt desmit no viņiem turpinās mācības vidusskolā.
Vidusskolas klasēs pašlaik mācās 28 jaunieši. Tas nav daudz, taču Mazsalacas vidusskolā uzsver, ka laikā, kad bērnu lauku skolās kļūst mazāk, vairs sen jēga nav kvantitātē, bet mācību kvalitātē. Arī izglītības likumos jau ierakstīts, ka 2020. gadā vairs neskaitīs galviņas klasē vai klašu grupās, bet to, kādu izglītības kvalitāti mācību iestāde spēj nodrošināt – galvaspilsētā, lielajās pilsētās un laukos.
«Ja dzirdu, ka lauku skolās māca bērnus, kurus īstenībā nemācot, ka esot ļoti sliktas sekmes, tad man sāp sirds,» pārdomās dalījās Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis un turpināja: «Pie mums ir lauku skola, bet mums ir ļoti labi mācību rādītāji. Esam taču loģiski domājoši cilvēki – ja būtu citādi, tad būtu jāmainās. Kamēr ir sekmes, labi skolotāji un bērni, es domāju, ka mēs ļoti aktīvi iestāsimies par to, ka skolai ir jābūt. Jā, vidusskolai pie mums ir jābūt,» uzsvēra Rokpelnis.
Viņš norādīja, ka pavisam nesen aprunājies ar kolēģiem Somijā. Kā zināms, Somijas izglītības sistēma tiek augstu vērtēta Eiropā un pasaulē, un Mazsalacas mērs saklausījis interesantas atbildes.
«Viņi uzskata, ka vecuma grupā no 1. līdz 6. klasei izglītība bērniem ir jāiegūst maksimāli tuvu mājām. Viņi minēja skaitli 25. Es pārjautāju: vai 25 skolēni klasē, klašu grupā? Nē, pietiek, ja ir 25 bērni skolā. Vidusskolu modelis jau ir cits. Tad pusaudži, jaunieši pavada pat divas stundas ceļā uz skolu vai dzīvo dienesta viesnīcās, bet tā jau ir cita un ļoti labi sakārtota infrastruktūra,» pārdomās dalījās Harijs Rokpelnis.
MAZSALACAS VIDUSSKOLAI augustā tiks svinēta simtgade. Būs plašs salidojums. Zināms, ka 1. septembrī, kad sāksies jauns mācību gads, Mazsalacas vidusskolā būs gan pirmklasnieki, gan vidusskolēni. Jāņa Līgata foto