Baltkrievija – mūsu pēkšņās galvassāpes

Tā bija pat merkantili bodnieciska. «Batjka» Lukašenko un viņa radītā režīma stabilitāte šķita izdevīgi gan Latvijas ārlietu resoram, gan uzņēmējiem (viņu vidū droši vien arī dažiem valmieriešiem vai kaimiņnovadniekiem) – kā «sētas durvis» uz Krieviju un citiem postpadomju valstu tirgiem. Tagad, Minskā sākoties «spēka struktūru» represijām pret protestētājiem, šo jau iesīkstējušo attieksmi – vismaz publiskos izteikumos – nākas vai lauzt ar varu. Pat mūsu apsviedīgajam ārlietu ministram paguva pasprukt prātula, ka ES sankcijas Baltkrieviju pilnībā ieraušot Krievijas ietekmē. (It kā viņš – jo vairāk pats Batjka – nezinātu: Kremlim vēlas sev Baltkrieviju bez Lukašenko.)

Mēs Latvijā nekad – lai kas būtu sacīts no augstām tribīnēm! – neesam nopietni pieļāvuši, ka tagadējam Minskas režīmam varētu uzrasties īsta alternatīva. Vēl vairāk – mūsos, atļaušos apgalvot, valda slēpts nicinājums pret neizlēmīgo, nīkulīgo un sašķelto Baltkrievijas opozīciju. Šķita, ka tā spēj vien raudulīgi klauvēties pie Eiropas sirdsapziņas, prasot savaldīt Lukašenko.  

Tādas pašas jūtas raisa arī iedomīgie maskavieši – «Putina gāzēji», kas dodas komfortablā «trimdā» uz Latviju vai citur, lai par izbijušu Krievijas oligarhu naudu radītos interneta portālos «cīnītos ar režīmu»... Tieši tāpēc Lukašenko pretinieku rīcības efektivitāte – izvirzot viņam kaut steigšus atrastu (apcietināta protestētāja sievu), bet reālu konkurentu – pārsteidza nesagatavotu ne tikai Batjku, bet arī mūs. Vienalga, viņu dievinātājus vai nievātājus.

Protams, ne mēs vieni tādi pragmatiķi. Gan ASV, gan Vācijas un Francijas vai citu Eiropas valstu vēsturē netrūkst sadarbības ar diktatoriem un cilvēktiesību pārkāpējiem sava saimnieciskā labuma vārdā. Nereti – ignorējot savas tautas sašutumu vai slēpjot no tās šo biznesu. Turklāt arī jau pēc tam, kad Rietumiem izbeidzās universālais aukstā kara aizbildinājums (ko vakar centās lietot nacionāļu Saeimas deputāts Jānis Dobrava) – «mēs nedrīkstam ar pārmetumiem paši stumt šo valsti Kremļa ķetnās»...

Arī nesenajam skandālam, ko cītīgi, bet bailīgi centās uzkurināt mūsu valdības opozicionāri (Latvijas specdienesti esot nodevuši «kolēģiem» no Baltkrievijas Valsts drošības komitejas informāciju, kas viņiem ļāva neitralizēt vienu no prezidenta amata kandidātiem*), citās valstīs atrastos vēl dramatiskāki, pat asiņaini analogi.