DOMĀJOT PAR ATGRIEŠANOS dzimtenē, tas ir jāplāno laikus. Jo mazākam bērnam ir vieglāk adaptēties jaunajā vidē, turklāt nav nozīmīgu zināšanu robu turpmākajās mācībās. E. Kristiņas foto
Tomēr 2017. gadā veiktajā pētījumā «Priekšlikumi sabiedrības inte-grācijas politikas plānam 2019.-2025. gadam» kā viena no galvenajām integrācijas problēmām tiek izcelta piekļuve pirms-skolas un vispārējai izglītībai. Tāpēc varam uzskatīt, ka izglītības jautājumi ir ļoti aktuāli un būtiski, ģimenēm par savu dzīves vietu izvēloties Latviju.
Atgriešanos dzimtenē plāno iepriekš
Pētījumā «Remigrācijas procesa analīze: politika un prakse» aptaujātie pozitīvi vērtē atbalstu, kas tiek nodrošināts, lai bērni iekļautos Latvijas skolās. Sarežģījumi rodas ar skolēnu pieteikšanu un reģistrāciju izglītības iestādēs Latvijā. Lielākā daļa remigrantu jau rēķinās ar to, ka pašvaldības finansētos bērnudārzos rindu dēļ viņu bērni nevarēs tikt, jo tie nav pietiekami savlaicīgi reģistrēti rindā. Tāpat vecāki uzsver nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst tieši atbalstam latviešu valodas apguvē. Kā rāda viņu pašu pieredze, mītnes valstī tikai retais bērns apmeklē nedēļas nogales latviešu skoliņas, bērniem ir ļoti maza saskarsmes pieredze ar vienaudžiem latviešu valodā, kas ir būtiski, domājot par viņu sociālo un psiholoģisko adaptāciju skolas vidē Latvijā.
Spriežot pēc savas pieredzes, vairāki remigranti uzsver – ja ir iecere atgriezties, tiešām ir svarīgi to plānot un atgriezties jau uz to brīdi, kad bērnam jāiet 1. klasē, jo vēlāk reintegrācijas process skolā bērnam ir daudz grūtāks un sarežģītāks. Pētījuma dalībniece Katrīna, 38 gadi, atgriezusies no Īrijas 2011. gadā, skaidroja: ja vecāki domā par bērnu, tad atgriezties vajadzētu, lai viņš var uzsākt mācības 1. klasē, jo vēlāk viņam ir vēl grūtāk. Kad bērnam jau ir astoņi, deviņi vai desmit gadi, tad viņam jāsāk visu pārmācīties latviešu valodā. «Man liekas, ka tas bērnam ir vēl traumējošāk,» uzsver bērna mamma. Tāpat Mihaila Hazana 2016. gadā veiktajā pētījumā atgriešanās procesā iezīmējās grūtības ar ārzemju diplomu vai kvalifikācijas atzīšanu Latvijā, kā arī remigrējušie bija neapmierināti ar skolas vidi un attieksmi, tika izcelti arī sarežģījumi, meklējot vietu pirmsskolas izglītības iestādē.