Tad vecāki, kuriem mediķi, pedagogi un citi speciālisti atstāj pēdējā vārda tiesības, izdarot izvēli par labu mācību iestādei, ir apmulsuši un izmisuši.
«Liesma» kādas sarunas laikā uzklausīja Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra direktores Ivetas Kļaviņas pārdomas par pieteikto tēmu. Iveta vada speciālās izglītības skolu un vairākus gadus vadījusi arī pašvaldības medicīniski pedagoģisko komisiju.
«Speciālisti strādā tamdēļ, lai vecākiem jautātu: kā tu redzi situāciju, kā mēs varam palīdzēt, ko varam darīt ar tiem resursiem, kas mums ir? Bet situācijas noteicējs, izlēmējs vienmēr būs vecāks, jo vecāki cer, domā, grib savam bērnam to labāko. Vecākiem ir sirds, jūtas, domas. Speciālisti ar bērnu darbojas īsu brīdi, skola var būt viena, tad tiek mainīta un būs cita, bet vecāki ar savu bērnu ir kopā uz mūžu. Viņu viedoklis ir jāciena,» vērtējot situāciju, teica Iveta Kļaviņa. Viņas pieredze, sadarbojoties ar ģimenēm, kurās aug bērni, kuru attīstībā un izaugsmē bijušas problēmas, ir gana ilgstoša. Tāpēc vēl dažas pārdomas – kā vecākiem meklēt labāko skolu.
Iveta Kļaviņa: «Centos iemācīties franču valodu, bet sapratu, ka nevaru, nebūs, un tad es iedomājos: ja no tā bērna prasām to pašu – to, ko viņš tiešām nevar!