«Vispirms saņēmu uzdevumu uzzīmēt Jāni Daliņu, tiltu ar cilvēkiem. Piekritu, bet domāju — diez vai būšu šajā projektā. Taču Dievs mani vadīja. Pirms sākt darbu, lūdzu Viņam dot man mieru, prieku, palīdz nesatraukties un lai šajā darbiņā viss notiek pēc Viņa prāta. Uzticējos Viņam, ka palīdzēs. Un viss notika. Saņēmu piedāvājumu sadarboties,» Marija konkretizē savu uzdevumu, pastāstot, ka Zane iepazīstinājusi ar ieceri veidot kalendāru, katrā mēnesī iekļaujot kādu stāstiņu no pagātnes Valmieras norisēm un fotogrāfijās iekomponējot viņas zīmējumus. Tāpēc, saņemot paredzētās fotogrāfijas, Marija ne tikai ieklausījās Zanes dotajā informācijā, bet arī meklēja atbilstošu materiālu internetā un mēģināja iztēloties, kāds tas laiks bija un kā cilvēki tajā dzīvoja, ģērbās. Cits pēc cita tapa zīmējumi, kas katrs atrada savu vietu — kalendārā mūsdienu Valmieras centrā janvārī atdzīvojusies no 1790. līdz 1939. gadam Rīgas ielā un Pēterpils ielā (mūsdienās Lāčplēša iela) esošā Valmieras apriņķa skola, kas vēlāk pārtapa par pilsētas skolu un komercskolu, februāris ar slidotājiem un ragaviņu prieka baudītājiem uz Gaujas, marts atsauc atmiņā 20. gs. Valterkalniņu ar dāmu un kungu romantiskajiem randiņiem, aprīlī — laivotāju braucienus, jūnijs atgādina, ka Jāņparkā 1911. gadā atklāts paviljons zaļumballēm un dārza koncertiem, jūlija stāsts saistās ar ziņu, ka seno laiku impozantais velosipēds bijis labas govs cenā, septembrī valmieriešu iemīļotajā atpūtas parkā pie Gaujas soļo Daliņš, oktobrī Vecpuišu parkā ienācis savulaik cienītais un godātais ārsts, pilsētas galva, viens no Vecpuišu biedrības dibinātājiem Georgs Apinis…