Ziemās alus patēriņš ir gandrīz nemainīgs, ko viegli prognozēt. Tomēr pavisam drīz jāsāk gatavoties pavasarim, jo jāņem vērā, ka pēc klasiskās raudzēšanas metodes process aizņem aptuveni mēnesi. «Mums ziema praktiski beidzas apmēram februāra vidū, tad jau sākam ražot vairāk. Alus patērētājs mostas martā ar pirmo sauli. Tas ir skaidrs! Lai arī rudens ir siltāks, alus patēriņš nebūs tik liels. Bet pavasarī līdz ar pirmo siltumiņu cilvēki grib cept gaļu un vairāk iet pie dabas, saulītē. Un arī alus garša jau nedaudz aizmirsusies pa ziemu,» skaidro Māris Freivalds.
Pērnajā gadā izdzertas 480 tonnas jeb 48 tūkstoši dekalitru. Patērētāji mazliet vairāk 2018. gadā izvēlējušies gaišo Brenguļu alu, tomēr alus sētā un Valmieras apkārtnē patēriņš bijis līdzvērtīgs arī tumšajam. «Tas ir tāds brīnums, bet Rīgā cilvēki vairāk izvēlas gaišo. Bail cilvēkiem no tumšā, kaut gan alkohola procents ir vienāds. Kāds nu kuram garšo,» tirgus īpatnības skaidro alus brūvētājs.
Saražot lielo alus apjomu palīdzējusi aptuveni pirms gada veiktā tehnikas modernizācija ar Eiropas fondu atbalstu. Uzlabojumi ļāva kāpināt ražošanas jaudu, kas īpaši noderīgi bijis karstajā laikā. Tas arī ļāvis pilnvērtīgi sagatavoties Jāņiem, un alus pieticis visiem svinētājiem. «Mums ražošanas jaudas bija sakāpinātas, un domājām – nu jau gan būs labi, bet tā vien bija,» smejoties min alus brūvētājs, atceroties karsto vasaras sezonu, tomēr reizes, kad darbiniekiem nācies strādāt nedēļas nogalēs, gan bijušas pavisam reti.
SMAIDOT Māris Freivalds Tomātu svētkos apmeklētājus aicina nobaudīt īpaši brūvēto tomātu alu. Ārijas Romanovskas foto