Neesi lētticīgs!
Risks ir tāds pats kā pirms 20–30 gadiem. Tikai mainās krāpšanas metodes. Kamēr cilvēki būs lētticīgi, krāpnieki uzdarbosies. Riharda pieredze rāda, ka populārākie krāpšanas veidi mūsdienās ir viltus e-pasti, ko saņemam. Tajos parasti aicina iemaksāt kādu naudu apšaubāmā vietnē, pārskaitīt nodokļus vai veikt citus naudas darījumus. Bieži vien tēmē uz banku klientiem, sūta ziņas it kā no bankas, bet patiesībā tiek izkrāpti svarīgi personas un bankas dati.
IT speciālists ir pārliecināts, ka mūsdienās tehniska profilu vai e-pastu uzlaušana notiek reti. Lai cik drošas būtu paroles vai pati sistēma, vājais punkts vienmēr būs cilvēks. Var ietekmēt dažādi cilvēciski faktori: aizmāršība, slinkums un citi. Bieži vien krāpniekam svarīga informācija tiek iegūta, manipulējot ar upuri.
R. Mhitarjans apstiprina jau sen zināmo: tas, kas reiz ievietots internetā, reti pazūd neatgriezeniski. “Anonimitāte internetā ir mīts, tā neeksistē,” saka IT speciālists. Tādēļ, arī ievietojot attēlu sociālajā tīklā vai sūtot kādam privāti, jāapdomā divreiz. Ikvienai fotogrāfijai ir metadati, kuri sniedz informāciju, starp tiem var būt arī ģeolokācijas dati.
Publicē pēc iespējas mazāk informācijas par sevi!
Parādoties jaunām saziņas platformām, jaunieši tās steidz izmēģināt. “Jo vairāk reģistrējamies sociālajos tīklos vai izmantojam interneta pakalpojumus, jo lielāks risks ir mūsu drošībai,” saka Rihards. Kāda ir izplatītākā kļūda? Mēs bieži vien izpaužam internetā par sevi daudz (un nevajadzīgas!) informācijas. Pat publicēti šķietami nesvarīgi sīkumi, piemēram, iečekošanās (atzīmēšanās) atvaļinājumā Spānijā, dod zaglim zaļo signālu ceļotāja dzīvesvietas aplaupīšanai.
Kiberdrošības speciālists uzsver, ka riska grupa noteikti ir jaunieši. Viņu vecumā gribas sevi parādīt. Šie interneta lietotāji, kā minimums, ir reģistrējušies sociālajos tīklos “Instagram” un “Facebook”, kuros izpauž citiem informāciju par sevi. Viens ļoti kaitīgs portāls pirms gadiem bija “ask.fm”, tur anonīmi uzdeva it kā nenozīmīgus jautājumus. Lietotājs godprātīgi atbildēja, un pēc atbildēm kā puzli varēja salikt cilvēka psiholoģisko portretu. Nosakot viņa intereses, bieži vien tika piedāvāti krāpnieciski darījumi.
Apšaubi visu informāciju, ko izlasi. Pārbaudi citus avotus!
Pēdējā laika hits ir viltus ziņas. Kā stāsta Rihards, tas ir nopietns drauds gan pašam sev, gan citiem. Varam nodarīt būtisku kaitējumu. Klasisks piemērs – izlasām ziņu par medikamentiem, kas it kā ir labi, bet patiesībā sastāv no ūdens vai cukura. Ja noticam, kaitējam sev finansiāli un arī veselībai. Ja dalāmies ar šo ziņu draugu lokā, nepārbaudot informācijas patiesumu, uzņemamies atbildību arī par citu dzīvi.
“Droša interneta lietošana katram sākas ar savas uzvedības izvērtēšanu,” norāda Rihards Mhitarjans. Andreja Sergejeva foto
___________________________________________________________________________________________
Reģionālo laikrakstu pielikums “Novadi saprot”. MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.