Kā kļuvāt par Rūjienas novada pašvaldības iestādes – sociālās aprūpes centra «Lode» – direktori?
Pēc profesijas esmu speciālās izglītības skolotāja bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Jutu, ka man ir pietiekama darba pieredze šajā jomā un esmu gatava izaicinājumam, tādēļ arī pieteicos konkursam uz šīs iestādes vadītāja vietu. Manuprāt, ir pagājis adaptācijas periods jaunajā darbā un vidē. Redzu, ka te ir veikti mūsdienīgi infrastruktūras uzlabojumi, izveidots spēcīgs, profesionāls personāls, tādēļ mēs kopā spēsim vēl vairāk pilnveidot sociālā pakalpojuma kvalitāti un apjomu. Apzinoties, cik strauji noveco Latvijas sabiedrība, un arī to, ka arvien bija un būs klienti, kas nespēj patstāvīgi vieni paši dzīvot, un arī ne visi viņu piederīgie var nodrošināt pietiekamu uzmanību un rūpes, tad sociālās aprūpes centru pieejamība noteikti būs aktuāla arī turpmāk.
Vai drīkst zināt, kas tās par vēstulēm uz jūsu galda?
Latvijā ir fantastiska biedrība «NSUS» (No Sirds Uz Sirdi), kuras idejas autore un biedrības vadītāja ir Līga Uzulniece. Šī biedrība dažādu savu projektu ietvaros sadarbojas ar Latvijā esošajiem sociālās aprūpes centriem. Arī SAC «Lode» iesaistās divos šādos projektos – «Eņģeļu pasts» un «Dalies ar smaidu». Šīs vēstulītes ir atsūtītas centra iedzīvotājiem «Dalies ar smaidu» projektā. Nesenais pētījums par senioru sajūtām mūsdienu sabiedrībā rāda, ka Latvijā liela daļa senioru – gan tie, kas dzīvo savās mājās, gan arī tie, kas par savām mājām sauc institūcijas, jūtas vairāk vai mazāk vientuļi un aizmirsti. Mūsu iestādē dzīvo dažāda vecuma cilvēki, un daļai vienīgie tuvie ir iestādes darbinieki. Šis arī bija viens no iemesliem, kādēļ bijām gatavi iesaistīties un sadarboties ar «NSUS» labdarības biedrību.